| 2012. gada jūlijā dažu dienu laikā Grenlandes ledus sega izkusa plašākā apgabalā nekā vairāk kā 30 gadu laikā kopš ir uzsākti satelītu novērojumi. Praktiski visa ledus sega sākot no plānās kārtiņas piekrastē līdz aptuveni 3 kilometrus biezajai segai centrālajās daļās ir kaut nedaudz pakususi. Par to liecina trīs dažādu un neatkarīgu satelītu veiktie mērījumi. Grenlandē vasaras laikā parasti izkūst aptuveni puse no ledus segas virsējās kārtiņas. Augstākās vietās izkusušais ūdens praktiski uzreiz sasalst. Netālu no krasta daļa ūdens uzkrājas uz ledus, bet daļa aiztek okeānā. Šogad šī virskārtas kušana ir būtiski pastiprinājusies. Saskaņā ar satelītu novērojumiem jūlija vidū jau bija izkusuši 97% no ledus segas virskārtas. 
Zinātnieki vēl nav noteikuši vai pastiprinātā kušana ietekmēs šī gada vasaras kopējo ledus kārtas zudumu un jūras līmeņa paaugstināšanos. "Grenlandes ledus sega ir milzīgs apgabals ar ļoti mainīgu vēsturi. Šis notikums kombinācijā ar citiem dabīgiem, bet ne bieži notiekošiem fenomeniem, tādiem kā pirms aptuveni nedēļas notikusī aisberga atšķelšanās no Petermanna ledāja, ir daļa no ļoti sarežģīta scenārija," pastāstīja NASA kriosfēras programmas vadītājs Toms Vāgners. "Satelītu novērojumi mums palīdz saprast, kā šādi notikumi ietekmē viens otru un arī klimata sistēmu kopumā." Sons Ngiemms no NASA Reaktīvo dzinēju laboratorijas analizēja Indijas Kosmosa izpētes aģentūras (ISRO) satelīta Oceansat-2 datus un pamanīja, ka lielākā daļa Grenlandes ledus segas ir kaut nedaudz kususi. "Tas bija tik neparasti, ka pirmajā mirklī es apšaubīju rezultātus, vai tie bija reāli vai kādas kļūdas sekas," atcerējās Ngiems. Ngiems sazinājās ar Dorotiju Hollu no NASA Godārda Kosmisko lidojumu centra. Holla pēta Grenlandes virsmas temperatūru, izmantojot NASA Terra un Aqua satelītu datus. Viņa apstiprināja, ka MODIS instrumentos redzama neparasti augsta temperatūra un kušanas process ir novērojams ļoti plašos apgabalos. Klimatologs Tomass Mote no Džordžijas universitātes un Marko Tedesko no Ņujorkas pilsētas universitātes arī apstiprināja Oceansat-2 un MODIS atklājumu, salīdzinot datus ar pasīvo mikroviļņu radara datiem no ASV Gaisa spēku meteoroloģiskā satelīta. Kušanas process izplatījās ļoti strauji. Kartēs bija redzams, ka 8. jūlijā izkusuši bija tikai 40 procenti, bet jau 12. jūlijā kušana aptvēra aptuveni 97 procentus virsmas. Straujā kušana sakrita ar neparasti spēcīgu siltā gaisa fronti virs Grenlandes. Siltās gaisa masas Grenlandē dominē kopš maija beigām. "Katra nākamā fronte bija spēcīgāka nekā iepriekšējā," teica Mote. Pēdējā fronte sāka virzīties pāŗi Grenlandei 8. jūlijā, bet izzust sāka 16. jūlijā. Pat ap 3,2 kilometru augstumā esošo Virsotnes bāzi Grenlandes centrālajā daļā, kas atrodas netālu no ledus segas augstākā punkta, ir novērota kušana. Šāda pastiprināta kušana, par ko liecina ledus paraugu analīze, šajos reģionos nav novērota kopš 1889. gada. "Ledus paraugi no Virsotnes liecina, ka šāda kušana notiek vidēji ik pa 150 gadiem. Tā kā iepriekšējā reize bija 1889. gads, tad šogad novērotais ir tieši laikā," teica glacioloģe Lora Kēniga no NASA Godārda Kosmisko lidojumu centra. "Bet ja šādas kušanas epizodes atkārtosies turpmākajos gados, būs pamats uztraukumam." NASA JPL | 
