| Agrāk spožā Grenlandes ledus sega atstaroja krietni vien vairāk nekā pusi no saņemtās Saules gaismas. Šī atstarošanas spēja palīdzēja ledus segai būt stabilai, jo mazāka Saules starojuma absorbēšana nozīmē mazāku sasilšanu un kušanu. Pēdējās desmitgadēs veiktie satelītu novērojumi ir atklājuši, ka Grenlandes spēja atstarot Saules gaismu samazinās. Tumšākā virsma absorbē vairāk Saules gaismas un paātrina kušanas procesus. 
Kartē redzama starpība starp Grenlandes atstaroto Saules gaismas daudzumu 2011. gada vasarā un vidējiem rādītājiem laika posmā no 2000. līdz 2006. gadiem. Izmaiņas ir novērojamas praktiski visā ledus segā, bet dažos no apgabaliem atstarošanas spēja ir samazinājusies par aptuveni 20%. Atstarošanas kartes izveidošanai izmantoti MODIS instrumenta dati no NASA Terra un Aqua satelītiem. Klimata zinātniekiem tas nav nekāds pārsteigums, ka Zemes polāro reģionu atstarošanas spēja samazinās, paaugstinoties pasaules vidējai temperatūrai. Nokūstot ledum un sniegam, tiek atsegts ūdens, augu valsts vai augsne, kas ir tumšāka un labāk absorbē Saules gaismu. Šis process pastiprina sākotnējās sasilšanas efektu. Lielākā daļa no atstarojošo īpašību izmaiņām atbilst gaidītajam. Siltākie, zemākie apgabali satumšojas vairāk nekā augstākie un aukstākie, kas atrodas Grenlandes vidienē. Katru vasaru ledus nedaudz atkāpjas ledāju malās. Uz virsmas veidojas izkusušā ūdens dīķīši, kā arī vēja nestie putekļi un citas daļiņas koncentrējas uz virsmas, samazinot tās atstarošanas spējas. Tomēr iekšējo reģionu atstarošanas spēju izmaiņas nav mazāk būtiskas. Šie apgabali ir vairāk kā divu kilometru bieza ledus kārta, kuras kušana vasarā nav novērojama. Kādēļ tā kļūst tumšāka? 
Kā pastāstīja Džeisons Bokss no Ohaijo štata universitātes, izmaiņas nosaka ledus kristālu formas un izmēru atšķirības. Temperatūrai paaugstinoties, sniega graudiņi salīp un atstaro mazāk gaismas nekā daudzšķautņainie, bet mazākie kristāli. Papildus siltums vēl vairāk noapaļo kristālu malas un tie absorbē vēl vairāk Saules gaismas. Earth Observatory | 
