| Virs Klusā okeāna plešas slāņu gubumākoņi. Tie kalpo kā interesants fons varavīksnei līdzīgajai optiskajai atmsofēras parādībai, kas tiek dēvēta par gloriju. Šī parādība visbiežāk redzama kā koncentriski krāsaini gredzeni miglas fonā. Glorijas veidojas brīdī, kad ūdens pilieni izkliedē gaismu atpakaļ avota virzienā. Attēlā, kas fotografēts ar NASA Aqua satelīta MODIS instrumentu 2012. gada 20. jūnijā, šis gaismas avots ir Saule. 
Lai arī glorijas izskatās līdzīgas varavīksnei, to veidošanās mehānisms atšķiras. Varavīksnes veidojas, laužot un atstarojot starus, bet glorijas - dikfrakcijas rezultātā. Visiespaidīgākās glorijas veidojas tad, kad novērotājs lūkojas lejup uz plānu mākoņu slāni, kuru veido 10 līdz 30 mikronus lieli pilieni. Spožākās un krāsainākās glorijas raksturīgas mākoņiem, kuros pilieni ir vienāda izmēra. No zemes vai lidmašīnas glorijas izskatās kā krāsaini apļi. Pirmo reizi gloriju no kosmosa reģistrēja vairākkārt izmantojamā kosmosa kuģa Columbia apkalpe 2003. gadā. Aqua fotografētajā attēlā glorija tomēr neizskatās apaļa. Šis efekts ir radies tādēļ, ka MODIS skenē virsmu joslās, kas ir perpendikulāras satelīta pārvietošanās ceļam. Tādēļ glorijas abas puses ir "izstieptas" paralēli satelīta ceļam, veidojot līnijas, nevis apli. Glorijas visbiežāk ir pamanītas tieši iepretīm Saulei, skatoties no novērotāja redzespunkta. Šis punkts tiek dēvēts par anti-Saules punktu. Iedomājieties līniju, kas savieno Sauli, novērotāju un gloriju. Šajā attēlā anti-Saules punkts atrodas aptuveni pusceļā starp abām krāsainajām līnijām. Bieži vien šo parādību novēro uz baltu mākoņu fona, kas izskatās balti, jo pilieni daudzkārt izkliedē gaismu. Baltā gaisma pavājina glorijas, bet bez baltajiem mākoņiem fonā tā vispār nebūtu redzama. Bez glorijas šajā attēlā redzami fon Kārmāna virpuļi, kas veidojas atmosfēras struktūrām apejot šķērsli, šajā gadījumā Gvadalupes salu Klusajā okeānā. Earth Observatory |
