|  | | ||
 | | Pievienots 20.02.2010 (1528/0)
Novietojiet mākslīgo pavadoni cirkulārā orbītā aptuveni 42 000 kilometru attālumā no Zemes centra (36 000 kilometru attālumā no virsmas) un tas veiks vienu apli 24 stundu laikā. Tā kā tā saskan ar Zemes rotācijas periodu, to sauc par ģeosinhrono orbītu. Ja šī orbīta atrodas ekvatoriālajā plaknē, mākslīgais pavadonis karāsies vienā vietā ģeostacionārajā orbītā. Kā jau 1940tajos gados paredzēja Artūrs Klarks, ģeostacionārā orbīta visbiežāk tiek izmantota sakaru un meteo pavadoņiem. Astrofotogrāfi, kuri footgrafē tālos debesu objektus, teleskopiem sekojot zvaigznēm, var noķert ģeostacionāros pavadoņus, kad tos apspīd Saules stari. Tā kā tie griežas reizē ar Zemi attiecībā pret fonā esošajām zvaigznēm, satelīti redzami kā švīkas, kas iezīmē debesu lielceļu. Piemēram šajā plaša lauka Oriona reģiona fotogrāfijā, kuras kopējā ekspozīcija ir 10 minūtes, redzama Oriona josta un slavenais miglājs, kā arī daudzu ģeostacionāro pavadoņu pēdas. Autortiesības: Babak Tafreshi (TWAN)
Lielāks attēls 1456x995px (852.78 KB)
Arhīvs | | | | <<< WISE Andromēda NGC 2440: baltā pundura kokons >>> |
|
| | | Kāpēc debesis ir zilas? Kas ir Mēness neredzamā puse? Cik karsta ir viskarstākā zvaigzne? Kā sauc cilvēku, kurš pirmais lidoja kosmosā? Jums noteikti ir jautājumi, uz kuriem vēlētos saņemt atbildes. Ja tie ir saistīti ar astronomiju - neturiet sveci zem pūra - uzdodiet jautājumu mums. | |
|
