STARSPACE.LV

LV | RU
Observatorija
forums
Vēsture
Saules sistēma
Visums
Vērojam debesis
Tehnoloģijas
Astro[zinātne]
Interesanti
NENOKAVĒ!
Šodien vēsturē

Gaismas spēks

18.01.2012 (791/2)
1871. gadā Džeimss Klerks Maksvels paredzēja, ka gaisma ar noteiktu spēku iedarbojas uz virsmu, uz kuras tā krīt. Aptuveni 30 gadus vēlāk eksperimentāli tika atklāts starojuma spiediens, kas mūsdienās tiek izmantots tādās sistēmās kā Saules buras un lāzeru dzesēšana.

Džonam Žangam un viņa kolēģiem no Southemptonas universitātes Lielbritānijā padomā ir vēl kas labāks. Viņi paredz, ka starp metālu vai dielektrisko plāksni un metamateriālu var pastāvēt vēl spēcīgāks optiskais spēks.

Metamateriālus iespējams izveidot tā, lai tie pieļautu niecīgas elektronu svārstības jeb plazmonus uz materiālu virsmas. Svārstības ir niecīgas, mērāmas nanometros.

Žangs norādīja, ka gadījumā, ja plazmoni tiek izveidoti, metamateriālam atrodoties tuvu metāla vai dielektriķa virsmai, plazmoni mijiedarbosies ar otrā materiāla elektroniem, izveidojot tādu kā rezonanses efektu un izraisot abu materiālu pievilkšanos.

Gluži kā visām svārstībām arī plazmoniem piemīt rezonanses frekvence. Ja metamateriāls tiek apstrādāts ar pareizās frekvences gaismu, pievilkšanās spēks var būt īpaši spēcīgs. Pievilkšanās spēks ir atkarīgs no krītošās gaismas frekvences un intensitātes.

Viņi aprēķināja, ka šis tuvo lauku spēks būtu spēcīgāks nekā citi tuvie efekti, piemēram, Kazimira efekts, pat spēcīgāks nekā gravitācija.

"Šis tuvo lauku efekts var būt spēcīgāks nekā starojuma spiediens, nodrošinot optiski kontrolējama adhēzijas mehānisma izveidi. Vajadzētu tikai dažus desmitus nW/µm2 intensīvu starojumu, lai pārvarētu Zemes gravitāciju."

Patiesi iespaidīgas prognozes! Tas ir pavisam jauns spēks, kuru var ieslēgt un izslēgt kā gaismas slēdzi, kā arī kuru var pielietot konkrētiem materiāliem.

Žangs jau ir izdomājis, kur šo spēku varētu izmantot. Piemēram, optiskās skenēšanas iekārtas uzgali, kas pārklāts ar metamateriālu, varētu izmantot nano-izmēru objektu pārvietošanai.

Šobrīd gan ir jāatrisina tāds nieks, kā jāatrod pats spēks.

Žangs pētījumā ir devis visai skaidras norādes un nosacījumus, pie kādiem šis spēks varētu būt reģistrējams. Iespējams, ka pirmie pierādījumi tiks sagādāti jau pēc dažām nedēļām vai mēnešiem.

Maksvels būtu patīkami pārsteigts.

MIT Technology Review

Citi jaunumi

Komentāri

asgard tieši 18/01/2012 23:29 domāja šādi:
Efektīvākām gaismas burām šis laikam nederēs, ja darbojas tik tuvos attālumos.
originalchoice tieši 20/01/2012 10:04 domāja šādi:
Vai varētu nedaudz vairāk par šāda mehānisma pielietojumu? :)
Identificē sevi!
E-pasts (netiks publicēts)
Manas domas
observatorija Saturns komēta planēta asteroīds zvaigzne StarSpace palīdzība astronomija teleskops Starptautiskā kosmiskā stacija galaktika pavadonis Jupiters Saule krāteris ziedojums kosmoss kosmosa kuģis atmosfēra zonde Marss Zeme Visums Mēness orbīta satelīts pārnova konkurss astronauts
Ziņas īsumā
Uz Ķīnas kosmisko staciju dosies trīs astronauti (182/0)
Pārnovu gaidot (201/2)
Novēro, pēti, izzini... astronomijā (4283/3)
Amarālas krāteris (279/0)
Lielais daļiņu paātrinātājs 2012. gadā tiks darbināts ar lielāku jaudu (470/1)
Par sniegu (269/0)
Vega startējusi veiksmīgi (176/0)
Virpulis (363/1)
SpaceX 2014. gadā orbītā nogādās AsiaSat satelītus (258/2)
Kas tur uz Marsa mētājas? (717/0)
Jaunākais forumā
Anekdotes. (x-f)
ideja Par rocket sled launch assist (Epis)
Nibiru / Planēta X (Spam)
500 mm amatieru reflektors Latvijā (peleks)
Pārnova galaktikā M 101 (Andris R)
Comet C/2009 P1 (Garradd) (Andris R)
SKS (ISS) uz Mēness fona (Andris R)
Saule kļuvusi aktīvāka (peleks)
astronomy.fm (cydonia)
Krītošā zvaigzne, meteors (30.01.2012) (Andris R)
Kas, kad, kapēc, kur?

Kāpēc debesis ir zilas? Kas ir Mēness neredzamā puse? Cik karsta ir viskarstākā zvaigzne? Kā sauc cilvēku, kurš pirmais lidoja kosmosā?

Jums noteikti ir jautājumi, uz kuriem vēlētos saņemt atbildes. Ja tie ir saistīti ar astronomiju - neturiet sveci zem pūra - uzdodiet jautājumu mums.