Džonam Žangam un viņa kolēģiem no Southemptonas universitātes Lielbritānijā padomā ir vēl kas labāks. Viņi paredz, ka starp metālu vai dielektrisko plāksni un metamateriālu var pastāvēt vēl spēcīgāks optiskais spēks.

Metamateriālus iespējams izveidot tā, lai tie pieļautu niecīgas elektronu svārstības jeb plazmonus uz materiālu virsmas. Svārstības ir niecīgas, mērāmas nanometros.

Žangs norādīja, ka gadījumā, ja plazmoni tiek izveidoti, metamateriālam atrodoties tuvu metāla vai dielektriķa virsmai, plazmoni mijiedarbosies ar otrā materiāla elektroniem, izveidojot tādu kā rezonanses efektu un izraisot abu materiālu pievilkšanos.

Gluži kā visām svārstībām arī plazmoniem piemīt rezonanses frekvence. Ja metamateriāls tiek apstrādāts ar pareizās frekvences gaismu, pievilkšanās spēks var būt īpaši spēcīgs. Pievilkšanās spēks ir atkarīgs no krītošās gaismas frekvences un intensitātes.

Viņi aprēķināja, ka šis tuvo lauku spēks būtu spēcīgāks nekā citi tuvie efekti, piemēram, Kazimira efekts, pat spēcīgāks nekā gravitācija.

"Šis tuvo lauku efekts var būt spēcīgāks nekā starojuma spiediens, nodrošinot optiski kontrolējama adhēzijas mehānisma izveidi. Vajadzētu tikai dažus desmitus nW/µm² intensīvu starojumu, lai pārvarētu Zemes gravitāciju."

Patiesi iespaidīgas prognozes! Tas ir pavisam jauns spēks, kuru var ieslēgt un izslēgt kā gaismas slēdzi, kā arī kuru var pielietot konkrētiem materiāliem.

Žangs jau ir izdomājis, kur šo spēku varētu izmantot. Piemēram, optiskās skenēšanas iekārtas uzgali, kas pārklāts ar metamateriālu, varētu izmantot nano-izmēru objektu pārvietošanai.

Šobrīd gan ir jāatrisina tāds nieks, kā jāatrod pats spēks.

Žangs pētījumā ir devis visai skaidras norādes un nosacījumus, pie kādiem šis spēks varētu būt reģistrējams. Iespējams, ka pirmie pierādījumi tiks sagādāti jau pēc dažām nedēļām vai mēnešiem.

Maksvels būtu patīkami pārsteigts.

MIT Technology Review

Komentāri