 |  |  | | | * 1962. gadā Saule, Mēness, Merkurs, Venēra, Marss, Jupiters un Saturns ir redzami vienlaicīgi 160 attālumā viens no otra. Nākamreiz šīs 5as planētas vienkopus būs redzamas 2040. gada 8. septembrī. * 1963. gadā astronoms Mārtens Šmits atklāj kvazāru sarkano nobīdi. * 1967. gadā startē Lunar Orbiter 3. * 1971. gadā Apollo 14 astronauti Šepards un Mitčels pastaigājas pa Mēnesi. * 1974. gadā ASV kosmosa zonde Mariner 10 pirmo reizi tuvumā nofotografē Venēras mākoņu struktūru. * 1987. gadā startē Japānas zonde Ginga, kas pētīja galaktikas rentgenstaru un gamma staru avotus. * 2002. gadā startē HESSI, kurš fotografēja Saules uzliesmojumus rentgenstaru spektrā. | |
| | |
| | | ||
 | | Pievienots 17.03.2010 (1390/14)
Kādēļ šis nelielais objekts riņķo ap Marsu? Fobosa, Marsa lielākā pavadoņa, izcelsme joprojām nav noskaidrota. Foboss un Deimoss ļoti atgādina C tipa asteroīdus, lai gan iespēja, ka Marss ir noķēris šos asteroīdus un piespiedis tos rotēt planētas ekvatoriālajā plaknē pa cirkulāru orbītu, ir visai maz ticama. Attēlā redzams Foboss, kuru pagājušajā nedēļā nofotografēja Eiropas kosmosa aģentūras zonde Mars Express. Fobosa forma ir neregulāra un tā tumšo virsmu klāj neskaitāmas gravas un krāteri. Fobosa diametrs ir aptuveni 25 kilometri. Tā gravitācija nav pietiekama, lai izveidotos apaļš objekts. Foboss riņķo tik tuvu Marsam, ka aptuveni 20 miljons gadu laikā planēta saraus pavadoni gabalos un atlūzas nokritīs uz Marsa. Nākamgad ieplānota Krievijas misija Phobos-Grunt, kuras mērķis ir iegūt pavadoņa paraugu un nogādāt uz Zemi. Autortiesības: G. Neukum (FU Berlin) et al., Mars Express, DLR, ESA
Lielāks attēls 2600x2151px (742.5 KB)
Arhīvs | | | | <<< Saules vainags aptumsuma laikā Kaija un pīle >>> |
|
| | | Deja Vu tieši 19/03/2010 11:43 domāja šādi: | | | Vai Fobosa gravitācija ir pietiekama, lai no tā "nenokristu"? :) Ja nē, tad pie kāda diametra veidojas pietiekama gravitācija? | | |
| | Lāsēns tieši 19/03/2010 16:35 domāja šādi: | | | Kāds kurš nav tik slinks kā es varētu aprēķināt cik būtu cilvēka svars uz Fobosa,ja uz Zemes tas sver 70 kg,un kāds tas būtu piemēram uz neitronu zvaigznes,ar diametru 20 km uz kuras otrais kosmiskais ātrums būtu teiksim 0,3 c | | |
| | poseidons tieši 20/03/2010 12:06 domāja šādi: | | Uz "neitronu zvaigznes" starpība starp galvu un kājām jau būs milzīga, ka droši vien sagraus ķermeni. 100kg --> 6 triljoni :p
Fobosam - dēļ tā neregulārās formas gravitācija "mainās pat par 210%" dažādās vietās + "450% dēļ marsa paisumiem/bēgumiem".
0.0084–0.0019 m/s² => kā saproti pats, tad nekas dižs tur nav - 70kg --> 0.588kg
Labi, redzot, ka esi dāsni ar slinkumu - http://www.exploratorium.edu/ronh/weight - paņem un pats uzspied, ja negribi rēķināt. | | |
| | poseidons tieši 20/03/2010 12:08 domāja šādi: | | Tikai nevajag aizmirst, ka kosmosā, ja uz ķermeni neiedarbojas citi spēki, tad arī 500N ir pietiekami, lai savilktu kopā (pietiekamā laika sprīdī)..
Phobos jau tāds vidējs asteroīds vien ir.. | | |
| | Lāsēns tieši 20/03/2010 19:29 domāja šādi: | | | Paldie,Poseidons! Tā nu gan ir incanta vietiņa :) | | |
| | poseidons tieši 21/03/2010 01:01 domāja šādi: | | v. laipni..
tb, nevis 500N, bet 5 ņūtoni - liekās nulles no gramiem palika.
Vispār, tiešām interesanti, kā šie plāno to "nosēšanos"/pieekurošanos :p | | |
| | Lāsēns tieši 21/03/2010 07:00 domāja šādi: | | | Kapē 5 vai 500?.Paņemsim divas metala plaksnes,katra 5 grami 10 cm^2 5 mm viena no otras.Kas tas par spēku, kas tās savilks kopā? | | |
| | Nelabojams tieši 21/03/2010 07:13 domāja šādi: | | 5 vai 500 - tas atkarīgs no konkrētās fundamentālās konstantes (šai gadījumā G) lieluma. Kāpēc G ir tieši tik, cik viņš ir un vai šamais ir reāli konstants arī ļooooti ilgos laika periodos, pagaidām ir tikai minējumu sfērā. Kā reiz esot teicis Bernards Šovs, zinātne, atšķirībā no reliģijas, nezina visu un allaž kļūdās :)
Kas savilks kopā 2 plāksnes - pilnīgi vienalga, kur tās atradīsies, cik lielas būs un no kāda materiāla pagatavotas - pirmām kārtām gravitācijas spēks. Ļoti mazos attālumos varam runāt arī par Kazimira efektu. | | |
| | Lāsēns tieši 21/03/2010 08:38 domāja šādi: | | | Nu re :) | | |
| | Deja Vu tieši 22/03/2010 21:43 domāja šādi: | | | Tiešām interesanta tā svara rēķināšanas lapa. Un tomēr, vidējiem prātiem, tātad es uz Fobosa svēršu puskilogramu :) Tad ar to pietiek, lai dotos pastaigā, vai arī sperot soli es došos lēcienā, no kura nevar atgriezties? | | |
| | poseidons tieši 22/03/2010 22:52 domāja šādi: | | Escape velocity - 11.3 m/s (40 km/h)
Tā kā ar gluži parastu lēcienu gluži nepietiks, bet makten ilga planēšana gan..
protams, ka masa jau nebūtu 70kg, bet kādi 250 vai 300kg - skafandrs un aprīkojums vien sver vairāk kā pats kosmonauts. | | |
| | Deja Vu tieši 23/03/2010 10:43 domāja šādi: | | | Tātad, ja kosmonautam uz Fobosa būtu velosipēds, viņš varētu kļūt par Fobosa mākslīgo pavadoni. | | |
| | cydonia tieši 23/03/2010 14:23 domāja šādi: | | | lai kļūtu par fobosa mākslīgo pavadoni, viņam nāksies ļoti precīzi aprēķināt ātrumu. centimetrs sekundē šurpu turpu, un viņš vai nu diezgan ātri atgriezīsies uz fobosa, vai aizlidos "tālēs zilajās". | | |
| | rupucis tieši 24/03/2010 08:43 domāja šādi: | | | Lai kļūtu par Fobosa mākslīgo pavadoni, vajadzēs noapaļot orbītu. Jebkura atsperšanās dos tādu orbītu, kura ved cauri pašam Fobosam. Starpība starp zemas orbītas ātrumu un aizlidošanu melnajās tālēs (reāli jau tikai Marsa orbītā) ir kvadrātsakne no 2. Tātad zema orbīta ap Fobosu 28 km/h, Fobosa atstāšana 40 km/h. | | |
|
| | | Kāpēc debesis ir zilas? Kas ir Mēness neredzamā puse? Cik karsta ir viskarstākā zvaigzne? Kā sauc cilvēku, kurš pirmais lidoja kosmosā? Jums noteikti ir jautājumi, uz kuriem vēlētos saņemt atbildes. Ja tie ir saistīti ar astronomiju - neturiet sveci zem pūra - uzdodiet jautājumu mums. | |
|
