|  | | | Fiziskās aktivitātes astronautu ēdienkartē | |
| 18.01.2012 (474/12) | | | Vai tu piederi pie tiem, kas regulāri skrien, brauc ar velo, vingro, peld vai kā savādāk uzlabo savu fizisko formu? Vai tomēr labāk pasīvi spēlē hokeju, futbolu vai brauc milzu slalomu? Tad jau noteikti zini, cik vērtīgi ir fiziskie vingrojumi tavam organismam. Lai gan jāatzīst, ka daudzi no mums nemaz nav zvērināti fizisko aktivitāšu piekritēji un bieži vien apmaina pastaigu svaigā gaisā ar ciemošanos pie draugiem dažādos sociālajos tīklos, vazāšanos pa virtuālajiem plašumiem vai TV industrijas atbalstīšanu, iedomājieties, ja jums būtu obligāti jāvingro divas stundas dienā. Tieši tā dara astronauti Starptautiskajā kosmiskajā stacijā, lai saglabātu labu fizisko formu. 
2011. gadā tika aizsāks jauns eksperiments, kura ietvaros zinātnieki vēlas noskaidrot, kādas ir atšķirības starp nodarbībām uz trenažieriem uz Zemes un kosmosā. Trenažiera vingrinājumu biomehāniskā analīze jeb trenažieru kinemātika ir jaunākais projekts, kurš varētu palīdzēt identificēt visoptimālākos vingrojumus un nodarbības, lai ne tikai saglabātu, bet pat uzlabotu astronautu veselību un fizisko formu ilgstošu kosmisko lidojumu laikā. "Vingrojumi tiek veidoti, pieņemot, ka staigāšanai un skriešanai mikrogravitācijas apstākļos ir tādi paši efekti kā nodarbībām normālā gravitācijā," teica Džons De Vits. "Tomēr, ja pastāv atšķirības, mēs iemācīsimies vairāk par efektiem, kas ļaus mums izveidot piemērotus vingrojumu kompleksus, lai uzlabotu apkalpes veselības stāvokli un labsajūtu." 
Zinātnieki ieraksta video un vāc datus, reģistrējot spēku, ar kādu pēda triecas pret virsmu, kad apkalpes locekļi skrien un iet pa skrejceliņu ar dažādu pielikto smagumu un ātrumu. Tādejādi iespējams identificēt locītavu kustības un muskulatūras funkcijas. Pētnieki salīdzina arī skriešanas stilus uz Zemes ar tiem, kādus astronauti izmanto kosmosā. "Kosmiskajā stacijā lokomocija - skriešanas un iešanas kustības - notiek uz skrejceļa, kas izolē vibrācijas, tas palielina fizisko nodarbību potenciālo atšķirību iespējamību," skaidroja De Vits. "Galarezultātā mēs vēlamies palielināt svaru uz locītavām, lai stimulētu kaulu un muskulatūras sistēmu." 
Līdzīgi eksperimenti, kad mērīts pēdas trieciena spēks, ir veikti jau agrāk, izmantojot iepriekšējās trenažieru versijas. "Tas nebija pietiekams, lai uzturētu skeleta sistēmu," atzina Džūlija Robinsone. "Tagad mums ir labāks skrejceliņš, labāki stiprinājumi un uzlaboti protokoli. Tas mums palīdzēs noskaidrot, kā mēs varētu sasniegt jaunus mērķus nākotnē spēka pilni un gatavi izpētīt virsmu." NASA | | |
|
| | | originalchoice tieši 18/01/2012 13:44 domāja šādi: | | | Kaut kur lasīju, ka kosmiskais starojums liek kauliem dilt. Ja tā ir taisnība (un mums nav aizsargājošu materiālu), tad par ceļošanu kosmosā jāaizmirst uz ilgu laiku((( | | |
| | x-f tieši 18/01/2012 15:06 domāja šādi: | | oriģinālizvēle, kauliem liek dilt bezsvara stāvoklis. Organisms saprot, ka kauliem vairs nav jābūt tik stipriem kā iepriekš, kad tiem bija jāiztur Zemes gravitāciju, tāpēc kaulos samazina kalcija daudzumu. "Zvaigžņotajā debesī" bija minēts, ka krievi ir eksperimentējuši ar to uz Zemes vēl pirms pirmajiem lidojumiem kosmosā, liekot kādam 12 dienas gulēt baseinā. Rezultāti bija līdzīgi.
Tāpēc arī SKS astronauti regulāri trenējas – lai kaulos būtu spēks. :) | | |
| | asgard tieši 18/01/2012 23:16 domāja šādi: | | | Man jau vispār liekas, ka pilotējamos lidojumos uz citām planētām bez simulētās gravitācijas nav jēgas doties. Astronauti, kas atgriežas no ISS paši pat lāgā nevar izkāpt no Sojuz kapsulas. Kas tad notiks kad tādi nolaidīsies uz Marsa pēc pusgada bezsvara stāvoklī, kur nav neviena kas šiem palīdzēs. Labi, gravitācija tur mazāka, bet toties būs jāvelk smags neērts skafandrs, kas lielā mērā neitralizēs zemākas gravitācijsas sniegtās prieksrocības. | | |
| | poseidons tieši 19/01/2012 05:30 domāja šādi: | | Daļēju (vai pilnu gravitāciju) jau varētu nodrošināt ar rotējošas stacijas daļas palīdzību - tas gan nozīmē, ka izmēru dēļ, visticamāk, jābūvē orbītā (Lielāks rādiuss, mazāks rpm nepieciešams - lai izvairītos no dažām ar rotāciju saistītām problēmām).
Nav arī veikti nekādi pētījumi, cik ilgstoši un cik spēcīgs g nepieciešams, lai kompensētu ar bezsvara stāvokli saistītās problēmas.. | | |
| | originalchoice tieši 19/01/2012 10:44 domāja šādi: | | x-f, tas ir loģiski un, tādējādi, pašsaprotami. Taču ne par to jautāju. Lūk, apskati šo saiti:
http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/19580504 | | |
| | Nelabojams tieši 19/01/2012 11:25 domāja šādi: | | | Par mākslīgo gravitāciju - lai dabūtu pietiekami lielu rotācijas rādiusu, jau vecais Perelmanis (Lidojums Pasaules telpā, izdota vēl 50. gados) ieteica kuģi, kurš būtu veidots kā 2 atdalāmas daļas, saistītas ar trosēm + lifts pa vidu. Tad gan būtu jāiekārto speciāli raķešdzinēji sistēmas iegriešanai un arī bremzēšanai pirms atpakaļsavienošanas, ja tāda paredzēta, citādi kustības daudzuma moments nostrādās sliktus jokus. Bet patiesībā tā ir tikai sīka tehniska detaļa. | | |
| | peleks tieši 19/01/2012 20:46 domāja šādi: | | | nu manas domas, ka bez dinamokuģa, jeb kuģa kas rotējot radīs gravitāciju + elektromagnētisko lauku vispār var azimirst šaut kkur tālāk par mēnesi . bet nu te jau sākās - jābūvē orbītā, baigi dārgi, un uzreiz liek pārdomāt par hibrīdraķetēm, kuras ar katapultu iedzītu, lai to pasākumu uzveidotu lētāku. ticu ka protam tādu uzbūvēt uz zemes, nekas īpaši sarežģīts, bet nolikt to visu pasākumu kaut vai LEO jau ir māksla un vēlme kko radikāli mainīt, lai tas būtu iespējams. | | |
| | asgard tieši 21/01/2012 17:28 domāja šādi: | | | Atceros, ka bija tāds Marsa misijas koncepts kur pēc ievadīšanas trajektorijā uz Marsu nesējraķetes pakāpe tiek atdalīta no dzīvojamā moduļa ar garu trosi un izmantota kā pretsvars, lai nodrošinātu kosmosa kuģa rotāciju. | | |
| | peleks tieši 21/01/2012 19:39 domāja šādi: | | | nu tip kkas līdzīgs, tik tad ja šamējā atdalās, tad jau sanāk, ka tur tāds kā ņuņčaks lidinās, manuprāt ar tādu pastūrēt būtu bik pasmagi, tad jau labāk , lai kuģis ir apaļas formas, tip elektromotors, un dzīvojamā telpa atrodas ārējā čaulā, kas rotē, attiecīgi būs gan gravitācija (vismaz kkāda, jo domāju l'diz 1g viņu vajadzētu pamatīgi iegriezt, vai arī izeidot ar nereāli lielu diametru) gan saražots magnētiskais lauks :) pat brīnos nafig SKS tādu nebūvēja, varēja tak kkā uzvest kodolu, tad pa daļām ārējo apvalku, pei viena ka reiz arī mēģinātu, kā ir ar mākslīgo magnētisko lauku un zemu gravitāciju, tieši tie pasākumi cik saprotu galīgi nav pētīti, ir tikai pieņēmumi.. bet nu te atkal standarta ierūsējusī vecā ideja, aks anv mainījusies kopš pašiem pirmsākumiem - ar lentām peisiets un aidā pa skrejdēli... | | |
| | poseidons tieši 21/01/2012 20:29 domāja šādi: | | asgard - plāni jau bija, bet atcēla.
peleks - visu jau var sarēķināt:
http://en.wikipedia.org/wiki/Artificial_gravity#Rotation
Ilgstošam - jāierobežo RPM zem 2 ("Treniņkamerā" varētu it kā celt līdz 7)
(pieņemot, ka nesamuhļīju testam paddingus, vajadzētu attēloties kollonās):
g R (rpm=2) R (rpm=3) R (rpm=4) R (rpm=5) R (rpm=6) R (rpm=7)
1 223.64 99.40 55.91 35.78 24.85 18.26
0.9 201.28 89.46 50.32 32.20 22.36 16.43
0.8 178.91 79.52 44.73 28.63 19.88 14.61
0.75 167.73 74.55 41.93 26.84 18.64 13.69
0.5 111.82 49.70 27.96 17.89 12.42 9.13
0.38 84.98 37.77 21.25 13.60 9.44 6.94 | | |
| | poseidons tieši 21/01/2012 20:36 domāja šādi: | | Pat tīri smuki viss attēlojas :)
Kā redzams, neceļot RPM stipri virs 2, un augstam g - sanāk pamatīgs diametrs (2*R) = konstrukcijai ir noteikta masa un, lai to visu iegriestu, vajadzēs enerģiju (pārējai stacijas daļai attiecīgi jākompensē pretējā virzienā).
ISS gadījumā nemaz tik daudz liekas enerģijas nav.
Kā arī būvējot - tādas lietas vēl nebija prātā - vēlāk jau "visi gudri".. | | |
| | peleks tieši 23/01/2012 10:27 domāja šādi: | | | njā, pamatīga bumba sanāk :)žēl ka nav izdoma'ts tāds pasākums, kas kosmisko radiāciju pārvērstu enerģijā. tad ar to varētu pašu kuģi noklāt, vienīgais lidojot gar kādu neitronu zvaigzni vajadzētu bik piesegt to pasākumu :) | | |
|
| | | Kāpēc debesis ir zilas? Kas ir Mēness neredzamā puse? Cik karsta ir viskarstākā zvaigzne? Kā sauc cilvēku, kurš pirmais lidoja kosmosā? Jums noteikti ir jautājumi, uz kuriem vēlētos saņemt atbildes. Ja tie ir saistīti ar astronomiju - neturiet sveci zem pūra - uzdodiet jautājumu mums. | |
|
