| Mūzika cilvēkus ir pavadījusi kosmosā jau kopš pašiem pirmajiem lidojumiem. Mūzika un kosmoss. Šķiet, ka starp tiem pastāv dziļa saikne. Daži no skaņdarbiem populārajā kultūrā ir kļuvuši par spilgtām, ar kosmosu saistītām ikonām. Piemēram, Johana Štrausa valsis "Pie zilās Donavas" atgādina mums par klasisko ainu no mākslas filmas "2001: Kosmosa odiseja", kur vairākkārt izmantojamais kosmosa kuģis saslēdzas ar orbitālo kosmisko staciju. Pašas pirmās notis, kuras atskanēja kosmosā, bija Havajas salu mūzika, kas tika pārraidīta Gemini 7 komandai 1965. gada decembrī. 1960. gadu beigās Apollo lidojumos līdzi tika ņemtas pirmās kompaktās kasešu lentas. Tajās bija ierakstīta mūzika, bet misijas laikā tai pāri tika pārrakstīti dati un novērojumi. Apollo 8 bija pirmā misija, kurā tika izmantotas šādas lentas, kurās bija ierakstītas kantrī dziedātāja Baka Ovensa dziesmas. Apollo 11 nosēšanos uz Mēness pavadīja Dvoržāka Jaunās pasaules simfonija. Kad 1971. gada beigās uz Mēnesi devās Apollo 15 komanda, gaume jau bija dažādojusies. Mūzikas sarakstos bija atrodami Bītli, Saimons un Garfunkels, Moody Blues un protams arī Frenka Sinatras "Fly me to the Moon". 
Kādēļ astronauti ņem līdzi mūziku kosmosā? "Tā ir viena no personiskākajām lietām, kuru iespējams paņemt līdzi kosmosā. Kur ir jūsu mūzika, tur savā ziņā ir mājas," stāstīja NASA astronauts Stīvs Robinsons. Patiesi, mūzika atstāj iespaidu uz atmiņu un asociācijām, kā arī ir veikti vairāki pētījumi, kuros ir atklāta mūzikas pozitīvā ietekme uz darba spējām, mācīšanos un uzmanības koncentrēšanu. Mūzika palīdz atslābināties un izraisa hormonu, ieskaitot oksitocīna, izdalīšanos, kas nodrošina veiksmīgu komandas darbu un savstarpējās empātijas. Mūzika noder arī starpkulturālu sakaru veidošanai kosmosā. Kanādas astronoms Kriss Hedfīlds, gatavojoties lidojumam uz MIR staciju, zināja, ka satiks tur Eiropas Kosmosa aģentūras astronautu Tomasu Reiteru, kurš ir klasiskās ģitārspēles piekritējs. 
Hedfīlds zināja arī to, ka MIR stacijā esošā ģitāra bija salauzta. Tādēļ viņš modificēja jaunu elektrisko ģitāru, izveidojot to salokāmu, lai ģitāru varētu ievietot bagāžā. Kosmosā Hedfīlds un Reiters varēja dziedāt gan populāro estrādes mūziku, gan krievu tautas balādes. Mūzika iedvesmo un bieži vien nodod emocijas daudz labāk nekā vārdi. "Mūzikā ir konkrētas harmonijas, vārdi, kas liek tirpām skriet pār muguru. Un tā te augšā notiek gandrīz nepārtraukti," atcerējās Hetfīlds. Andrē Koipers, kurš patlaban dzīvo Starptautiskajā kosmiskajā stacijā, jūtas līdzīgi. Viņš ir liels mūzikas cienītājs ar daudzveidīgu gaumi, sākot no Armīna van Būrena līdz Albioni, no Vangeļa līdz Voanam-Viljamsam. Andrē vēlējās izveidot perfektu mūzikas kolekciju brīvajiem brīžiem, kurus viņš pavadīs Starptautiskajā kosmiskajā stacijā misijas PromISSe ietvaros. Ar savu draugu un ģimenes palīdzību viņam tas ir izdevies. 
Atšķirībā no 2004. gada, kad Andrē līdzi ņēma trīs minidiskus, vai vēl agrākām misijām, kad astronauti kosmosā veda kasetes, mūsdienās mūzikas faili tiek nosūtīti uz kosmisko staciju gluži tāpat kā tu izvēlēto mūzikas failu lejupielādē no kādas vietnes Internetā. Mūzika ir gan personiska un intīma, gan vienlaikus tā var vienot daudzus cilvēkus. Andrē cer, ka viņa izveidotā kolekcija palīdzēs ne tikai īsināt laiku kosmosā, bet arī iedvesmos kādu klausītāju. Tādēļ Andrē izveidotais saraksts ir publiski pieejams PDF formātā. Iespējams, ka kāda no Andrē dziesmām ir tuva arī tavaj sirdi, radot patīkamas atmiņas, tirpas pār kauliem un saviļņojumu, kas paceļ pāri pelēkajai ikdienai. ESA | 
