| Pēc desmit gadu ilgas darbības, ir apklusis Eiropas Kosmosa aģentūras satelīts Envisat. Misijas vadības centrs šobrīd cenšas atjaunot sakarus ar mākslīgo pavadoni. Lai arī šis projekts orbītā ir atradies aptuveni divas reizes ilgāk nekā bija paredzēts, Eiropas Kosmosa aģentūra cer, ka izdosies atjaunot satelīta darbu un tas turpinās kalpot līdz Sentinel misijas startam. 
Pirmās pazīmes, kas liecināja par iespējamo problēmu, tika pamanītas jau 8. aprīlī, kad negaidīti pazuda sakari ar satelītu un Kiruna virszemes stacija Zviedrijā nesaņēma datus. Eiropas Kosmosa aģentūra izsludināja projekta ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību citām virszemes stacijām pasaulē. Nekavējoties tika noorganizēta speciālistu un inženieru komanda. Nākamo dienu laikā eksperti mēģināja atjaunot sakarus ar satelītu. Lai arī ir zināms, ka Envisat atrodas stabilā orbītā, līdz šim sazināties ar mākslīgo pavadoni nav izdevies. Envisat startēja 2002. gadā. Veiksmīgais projekts līdz šim bija pārsniedzis iecerēto termiņu jau par pieciem gadiem, veicot vairāk nekā 50 000 orbītas ap Zemi, apgādājot zinātniekus ar vērtīgiem datiem un tūkstošiem fotoattēlu, kas ļauj pētīt un labāk izprast mūsu mainīgo planētu. 
Uz šī aparāta, kas ne velti tiek uzskatīts par vienu no izsmalcinātākajiem Zemes novērošanas pavadoņiem, atrodas 10 instrumenti, kas analizēja sauszemi, okeānus, ledu un atmosfēru. Apkopojot Envisat iegūtos datus ar ERS misijām, kas darbojās kopš 1991. gada, zinātniekiem ir pieejama informācija par izmaiņām uz Zemes pēdējos 20 gados. Envisat dati ir izmantoti vairāk nekā 4000 projektos. "Envisat darbības pārtraukums norāda, ka GMES Sentinel satelīti, kuri plānoti kā Envisat darba turpinātāji, ir ļoti nepieciešami," pastāstīja Eiropas Kosmosa aģentūras Zemes novērošanas programmas direktors Volkers Lībigs. Pirmais GMES programmas Sentinel satelīts varētu startēt jau nākamgad. Šīs sērijas pavadoņi turpinās novērot Zemi, lai uzlabotu vides administrēšanu, nodrošinātu labāku klimata izmaiņu izpratni un sabiedrības drošību. ESA | 
