| Silta ledus burbuļi periodiski paceļas virspusē un sajauc Saturna pavadoņa Encelada ledus garozu. Šī versija, kas tapusi pamatojoties uz NASA zondes Cassini jaunākajiem datiem, labi izskaidro neparasto siltumu un intriģējošo pavadoņa dienvidpola virsmu.  Encelada dienvidpols ir interesanta vieta Saules sistēmā. Šajā reģionā atrodamas tā dēvētās "tīģera strīpas" - plaisas, no kurām izplūst ūdens tvaiks un citas daļiņas.
"Cassini ir noķēris Enceladu atraugas vidū," teica Francis Nimo no Kalifornijas universitātes. "Šādi periodi ir retums un Cassini ir izdevies novērot pavadoni šādā laikā." "Šāds modelis palīdzētu atrisināt vienu no sarežģītākajām Encelada mīklām," pastāstīja Bobs Papalardo no NASA JPL. "Kādēļ dienvidpols ir tik jauns? Kā tāds siltuma daudzums var nākt no dienvidpola? Šī ideja saliek visu pa vietām." Aptuveni pirms četriem gadiem Cassini infrasarkanā starojuma spektrometrs uztvēra siltumu, kas nāca no Encelada dienvidpola, vismaz 6 gigavatu apmērā. Tas ir vismaz trīs reizes vairāk nekā spēj izstarot uz Zemes līdzīga apmēra reģions. Vēlāk tika konstatēts, ka tur izdalās argons - elements, kas rodas radioaktīvās sabrukšanas rezultātā. Aprēķini liecināja, ka Encelads šādā ātrumā nevar pastāvīgi ražot gāzi un siltumu. Saturna gravitācijas ietekme arī nevarēja izskaidrot šāda apjoma enerģijas izdalīšanos. Encelada virsmas vecums dažādās vietās atšķiras. Smagi sabombardētā ziemeļu daļa ir aptuveni 4,2 miljards gadus veca. Ekvatora tuvumā esošās Sarandib Planitia vecums svārstās no 170 miljoniem līdz 3,7 miljardiem gadu. Dienvidpola virsmas vecums ir mazāks par 100 miljoniem gadu, iespējams, tikai 500 000 gadi. Kreigs O'Nīls Enceladam adaptēja Zemes garozas konvekcijas modeli. Encelada gadījumā garoza ir ledus slānis. Garozas cietums tika pieņemts kaut kur pa vidu starp Zemes tektoniskajām plātnēm un Venēras nekustīgo garozu. Modelējot Encelada situāciju, atklājās, ka siltums no Encelada dzīlēm var izdalīties ka periodiski, silti ledus burbuļi, kas ceļas augšup. Process, kas atgādina lavas lampu. Smagākais, aukstākais ledus, savukārt, grimst lejup. Modelis sakrīt ar Encelada aktivitāti. Vidēji šāds aktivitātes periods varētu ilgt aptuveni 10 miljonus gadu. Tam seko relatīva miera periods, kad virsma praktiski nemainās - 100 miljonus līdz 2 miljardus gadus ilgi laika posmi. Aktīvie periodi aizņem aptuveni 1-10 procentus no visas Encelada vēstures, kas nozīmē, ka šādu ciklu ir izgājuši 10 līdz 40 procenti no pavadoņa virsmas. Encelada dienvidpols ir aptuveni 10% no Saturna pavadoņa virsmas. NASA | 
