| 2013. gadā skatītājiem būs iespējams iepazīties ar jaunu mākslas filmu "Gravitācija", kur galveno lomu atveidos Džordžs Klūnijs. Tajā astronauti saskarsies ar arvien samilztošo kosmisko atkritumu problēmu. Eiropas Kosmosa aģentūra izstrādā jaunu programmu "Tīrs kosmoss", kuras ietvaros tiks radītas metodes, lai saglabātu gan Zemei tuvo kosmosu, gan vidi uz planētas. "Tīrs kosmoss" centīsies izmainīt Eiropas kosmosa apguves programmas ietekmi uz apkārtējo vidi, samazinot atkritumus un piesārņojumu gan uz Zemes, gan orbītā. Ražošanas pārstāvji jau ir iesaistījušies jaunajā iniciatīvā, piedāvājot modernus risinājumus vides efektu izvērtēšanai, daudzus videi draudzīgus materiālu un tehnoloģiju aizvietotājus, kā arī veidus, kā novērst kosmisko atkritumu skaita pieaugumu un samazināt jau esošo. 
Eiropas Kosmosa aģentūras ģenerāldirektors Žans Žaks-Dordēns uzsvēra, ka šīs programmas ieviešana ir viena no aģentūras prioritātēm. "Ja mēs esam pārliecināti, ka kosmosa infrastruktūra kļūs arvien nozīmīgāka, tad mums ir jānodod kosmiskā vide nākamajām paaudzēm tāda, kādu mēs to atklājām, neskartu," teica Dordēns. "Tādēļ mēs varam teikt, ka Tīrs kosmoss nav jauna programma, bet jauns veids, kā plānot Eiropas Kosmosa aģentūras programmas. Es vēlētos, lai EKA kļūtu par paraugaģentūru šajā jomā," piebilda ģenerāldirektors. "Mēs nevaram to paveikt vieni paši, mums vajadzēs ikviena palīdzību. Visam kosmosa sektoram jāpiedalās." Uz Zemes projekta ietvaros tiks izvērtēta nākotnes kosmosa apguves projektu ietekme uz vidi. Kosmosā izmantojamo tehnoloģiju un produktu dzīves cikla izvērtēšana ir viens no pasākumiem. Bieži vien videi draudzīgs nozīmē arī efektīvs, nodrošinot industrijai zināmas priekšrocības. Šādu iniciatīvu ietvaros tiek radītas jaunas metodes un tehnoloģijas, kurās tiek efektīvāk izmantoti dažādi resursi, samazinot ietekmi uz vidi. Piemēram, raķešizstrādes kompānija Safran strādā pie bioloģiskas toksiskās cietās degvielas atkritumu pārstrādes metodes. Filmā "Gravitācija" ķēdes reakcijas rezultātā Zemei tuvo orbītu piepilda bīstamu atlūzu mākonis. Realitātē no aptuveni 6000 palaistajiem satelītiem mazāk kā 1000 ir strādājoši. Pārējie ir jāuzskata par atkritumiem un potenciāliem atlūzu avotiem. Riņķojot ar 7,5 km/s vai lielāku ātrumu pat 2 cm liela skrūvīte var izrādīties liktenīga. 
Eiropas Kosmosa aģentūras rīkotās konferences ietvaros tika diskutēts par iespējamajiem risinājumiem esošo atkritumu samazināšanai, kā arī par drošākām satelītu plānotas deorbitēšanas metodēm. Pat ja sākot ar rītdienu netiktu palaists neviens jauns satelīts, simulācijas atklāj, ka atlūzu skaits turpinās pieaugt. Tādēļ ir nepieciešamas aktīvas deorbitēšanas metodes, tai skaitā automatizētas misijas, kuru ietvaros tiktu gan laboti, gan piespiedu kārtā deorbitēti Zemes mākslīgie pavadoņi. ESA | 
