Veselu mēnesi inženieru komanda ir izmēģinājusi dažādas metodes, lai atgrieztu senioru pie dzīvības, izmantojot plašo virszemes staciju tīklu.

Tā kā pirms sakaru pārtrūkuma nebija ne mazākās norādes par satelīta funkciju iespējamo pasliktināšanos, misijas vadības grupa vāca informāciju no citiem avotiem, piemēram, virszemes radara un Francijas satelīta Pleiades, lai noskaidrotu, kāds ir Envisat statuss.

Iegūtie dati palīdzēja sašaurināt iespējamo bojājumu scenāriju loku. Kā viens no ticamākajiem tiek minēts strāvas regulātora funkciju traucējumi, kas bloķē telemetrijas datu un telekomandu pārraidi.

Vēl viens no scenārijiem varētu būt īssavienojums, kas izraisīja Envisat pārslēgšanos drošajā režīmā. Iespējams, ka pārslēgšanās brīdī ir ieviesusies kļūme, kuras rezultātā satelīts atrodas neietekmējamā starpstāvoklī.

Lai arī iespēja atgūt Envisat ir pavisam niecīga, izmeklēšanas grupa turpinās sakaru atjaunošanas mēģinājumus turpmākos divus mēnešus, ņemot vērā iespējamos bojājumu scenārijus.

Envisat izcilā darbība misijas laikā ļāva domāt, ka satelīts darbosies vēl vairākus gadus, vismaz līdz brīdim, kad startēs jaunās paaudzes Zemes novērošanas satelīti Sentinel.

Tomēr jāņem vērā, ka Envisat jau ir nokalpojis divas reizes ilgāku laiku, nekā sākotnēji tika plānots.

Tehniski izsmalcinātajā un modernajā satelītā atradās desmit dažādi instrumenti, ar kuru palīdzību tika novērota Zemes atmosfēra, sauszeme un okeāni. Desmit gadus ilgajā laika periodā no satelīta saņemti vairāk kā tūkstots terabaitu datu. Līdz šim, izmantojot Envisat savākto informāciju, ir publicēti aptuveni 2500 zinātnisko pētījumu.

Desmit gadu laikā Envisat ir bijis liecinieks būtiskam Arktikas ledus segas zudumam, kā rezultātā vasaras mēnešos kuģošanai kļuva pieejami polārie ceļi.

Kopā ar citiem satelītiem Envisat novēroja jūras līmeņa izmaiņas reģionālā un globālā mērogā, kā arī mērīja jūras virsmas temperatūru ar precizitāti līdz dažām grāda desmitdaļām.

Envisat iegūtā informācija ir palīdzējusi labāk izprast okeāna straumes un hlorofila koncentrāciju.

Satelīts novēroja gaisa piesārņojuma pieaugumu Āzijā un stabilizēšanos Eiropā un Ziemeļamerikā. Tas mērīja oglekļa dioksīda un metāna daudzumu, kā arī reģistrēja ozona cauruma izmaiņas.

Uz sauszemes tas mērīja ledāju virzību Antarktīdā un Grenlandē. Pateicoties Envisat datiem, regulāri tika atjaunotas sauszemes izmantošanas kartes, ļaujot novērot mežu zuduma efektus.

Izmantojot radaru, Envisat reģistrēja sauszemes nobīdi zemestrīču un vulkānu izvirdumu laikā, uzlabojot izpratni par plātņu tektoniku un vulkāniskajiem procesiem.

Envisat dati tika izmantoti ne tikai zinātniskiem pētījumiem, bet arī dažādu dienestu darba atvieglošanai, piemēram, veicot plūdu un naftas noplūdes novērojumus.

Tagad, kad Eiropas Kosmosa aģentūra oficiāli ir paziņojusi par Envisat misijas noslēgumu, ar vēl lielāku nepacietību tiek gaidīta nākamās paaudzes misija - GMES satelītu saime Sentinel, kas nodrošinās Envisat iesāktā darba turpināšanu.

ESA

Komentāri