| Ja uz Marsa pastāv vai vismaz ir pastāvējusi dzīvība, tad, saskaņā ar jaunu pētījumu, liecības par to visticamāk meklējamas Acidalia Planitia reģionā ziemeļu līdzenumos. Šķiet, ka šo reģionu izraibina ģeoloģiskie veidojumi, kas pazīstami kā dubļu vulkāni ─ vulkāni, kuri no pazemes izverd dubļainas nogulsnes. Šīs nogulsnes varētu saturēt organiskus materiālus, kas savukārt var sniegt liecības par iespējamu dzīvības klātbūtni. „Ja uz Marsa ir bijusi dzīvība, tā visticamāk attīstījās mitrā vidē,” skaidroja pētījuma galvenā autore un NASA Džonsona kosmosa centra Astromateriālu izpētes zinātnes direkcijas (Astromaterials Research and Exploration Science Directorate) zinātniece Dorotija Oulere. „Dubļu vulkāni paši par sevi jau rāda, ka zeme zem virskārtas ir ļoti mitra, kā arī tie no samērā liela dziļuma var iznest virszemē nogulsnes, ko citādi mums nebūtu iespējams ieraudzīt.” 
Žurnāla Icarus augusta numurā publicētajā pētījumā Oulere un pētījuma līdzautors Karltons Alens pirmo reizi kartē atzīmēja vairāk nekā 18 tūkstošus šo apļveida pauguru. Viņi lēš, ka šajā reģionā varētu tikt atrasti vairāk nekā 40 tūkstoši dubļu vulkānu, ja kartēšana turpinātos. „Ouleres darbs papildina iepriekš veiktus pētījumus, daudz precīzāk dokumentējot dubļu vulkānu skaitu un izkārtojumu, kā arī dziļāk analizējot to rašanos un iespēju, ka tie kalpojuši kā dzīvesvietas aizvēsturiskām dzīvības formām,” sacīja Kenets Tanaka, ASV Ģeoloģijas dienesta Astroģeoloģijas zinātnes centra zinātnieks. Oulere un Alens analizēja ar Mars Reconnaissance Orbiter (MRO) satelīta palīdzību iegūtos fotoattēlus, kas sniedza viņiem iespēju sīkāk izpētīt dažu dubļu vulkānu struktūru un īpašības. Papildus dati no CRISM spektrometra sniedza jaunu informāciju par dubļu vulkāniem līdzīgo pauguru mineraloģisko sastāvu. 
Pateicoties šai informācijai, abi zinātnieki varēja izteikt varbūtību, ka šos paugurus veidojuši citi procesi. Pētījums sniedz detalizētu izskaidrojumu, kādēļ pauguri nevarētu būt radušies triecienu un lavas plūsmas rezultātā, vai, uzkrājoties tvaikiem, kā arī, ka tiem nav ledus kodola. Pirmoreiz zinātnieki paugurus Acidalia reģionā ievēroja, pētot attēlus, kas tika iegūti Viking misijā pagājušā gadsimta 70-to gadu beigās. Bet ideja, ka šie pauguri varētu būt dubļu vulkāni, radās krietni vēlāk. Tanaka bija viens no pirmajiem, kas izteica tādu minējumu. „Es arī domāju, ka šie veidojumi, kas atrodami arī citviet ziemeļu līdzenumos uz Marsa, varētu būt piemērotas vietas dzīvības liecību meklēšanai,” sacīja Tanaka. Dubļu vulkāni ir ģeoloģiski veidojumi, kuros no vairāku metru vai kilometru dziļuma augšup tiek spiestas gāzes, šķidrumi un smalki sabirzuši akmeņi (vai dubļi). Uz Zemes dubļu vulkāniem ir īpaša nozīme naftas rūpniecībā ─ tie, kas atrodas uz sauszemes, spēlē būtisku lomu naftas krātuvju atrašanā. Savukārt jūrā dubļu vulkāni var radīt, pēc Ouleres vārdiem, nopietnas briesmas urbšanas procesa laikā, jo zeme ap tiem ir nestabila, un pazemes norises ir samērā neparedzamas. Ir grūti iepriekš noteikt, cik daudz dubļu izverdīs kāds konkrēts vulkāns, un vai šis process būs mierīgs vai sprādzienveidīgs. Dubļu vulkāni izmēra ziņā var sasniegt aptuveni desmit kilometrus diametrā un vairākus simtus metru augstumā. Dubļi ceļas augšup, jo tiem ir mazāks blīvums nekā apkārtējiem akmeņiem. 
Viens no galvenajiem Marsa izpētes programmas mērķiem ir saprast, vai uz šīs planētas jebkad radusies dzīvība, tādēļ astrobiologi meklē pazīmes, kas liecinātu par ārpuszemes dzīvības formu klātbūtni. Tiek uzskatīts, ka Marsa virsma ir dzīvībai nepiemērota, tomēr sīkas dzīvības formas varētu izdzīvot pazemē. Dubļu vulkāni iznes virszemē nogulsnes no liela dziļuma, sniedzot paraugus no planētas dzīlēm, kuri citkārt zinātniekiem būtu pilnībā nepieejami. „Ja pazemē ir pastāvējusi dzīvība, tad ūdens un nešķīstošās daļiņas, kas veido dubļu vulkānus, to iznestu virszemē,” skaidroja Tanaka. „Ja dzīvība nav varējusi izdzīvot uz planētas virsmas, tad šī procesa rezultātā tā vismaz varētu būt iznesta virspusē.” Šādi pētījumi palīdzētu noteikt tos Sarkanās planētas reģionus, kas varētu būt vispiemērotākie dzīvības pastāvēšanai. Šo informāciju varētu izmantot, lai par misiju mērķiem izraudzītos vietas, kurās visticamāk iespējams atrast liecības par dzīvības pastāvēšanu. „Neviens no iepriekšējiem nolaižamajiem aparātiem vai visurgājējiem uz Marsa nav pētījis veidojumus, kurus varētu uzskatīt par dubļu vulkāniem,” sacīja Oulere. „Līdz ar to pauguri Acidalia reģionā piedāvā pavisam jaunu un neatklātu Marsa izpētes virzienu.”  Tomēr Tanaka uzskata, ka dubļu vulkānu vecums, kurš tiek lēsts ap diviem vai trim miljardiem gadu, varētu nozīmēt, ka tie nav nemaz tik piemēroti dzīvības liecību meklēšanai.
„Ir pagājis pietiekoši ilgs laiks, lai ultravioletais starojums un citi procesi uz planētas virsmas būtu iznīcinājuši iespējamās mikrofosilijas uz virsmas esošajos akmeņos un augsnē,” skaidroja Tanaka. „Šī iemesla dēļ nav skaidrs, vai šie veidojumi tiešām ir labākā vieta, kur meklēt liecības par dzīvību. Piemērotākas vietas varētu būt, piemēram, neseni meteorītu triecienkrāteri un jaunāku plūdu radīti nosēdumi. Kā alternatīvu, kur astrobiologiem meklēt liecības par dzīvību, Tanaka min Marsa ieleju, ko dēvē par Athabasca Valles. Zinātnieki lēš, ka tās vecums varētu būt no diviem līdz 30 miljoniem gadu, līdz ar to tā uzskatāma par jaunāko ieleju uz šīs planētas. Jo jaunākas ir ģeoloģiskās struktūras, jo lielāka ir iespēja atrast labāk saglabājušās liecības par dzīvību. Tai pat laikā Oulere un viņas kolēģi cer turpināt darbu pie MRO attēlu analīzes, lai atrastu arvien jaunus pierādījumus tam, ka apļveida veidojumi Acidalia reģionā tiešām ir dubļu vulkāni. Zinātnieki plāno analizēt šo veidojumu izkārtojumu un formu dažādību. Šī analīze varētu sniegt vairāk informācijas par apstākļiem pazemē Acidalia reģionā. „Mēs ticam, ka Acidalia ir vieta, kur būtu varējusi pastāvēt dzīvība, pateicoties ilgstošiem ūdens avotiem,” sacīja Oulere. „Tā ir viena no labākajām vietām, kur meklēt pierādījumus dzīvības pastāvēšanai, ja vien uz Marsa dzīvība jebkad ir radusies.” Rakstu pēc Astrobiology Magazine materiāliem
sagatavoja Sandra Krūmiņa |
