 |  |  | | | * 1962. gadā Saule, Mēness, Merkurs, Venēra, Marss, Jupiters un Saturns ir redzami vienlaicīgi 160 attālumā viens no otra. Nākamreiz šīs 5as planētas vienkopus būs redzamas 2040. gada 8. septembrī. * 1963. gadā astronoms Mārtens Šmits atklāj kvazāru sarkano nobīdi. * 1967. gadā startē Lunar Orbiter 3. * 1971. gadā Apollo 14 astronauti Šepards un Mitčels pastaigājas pa Mēnesi. * 1974. gadā ASV kosmosa zonde Mariner 10 pirmo reizi tuvumā nofotografē Venēras mākoņu struktūru. * 1987. gadā startē Japānas zonde Ginga, kas pētīja galaktikas rentgenstaru un gamma staru avotus. * 2002. gadā startē HESSI, kurš fotografēja Saules uzliesmojumus rentgenstaru spektrā. | |
| | |
| | | | Divi melnie caurumi 3C 75 | |
| ||
 | | Pievienots 14.03.2010 (815/7)
Kas notiek šīs masīvās galaktikas centrā? Attēlā, kas veidots, apkopojot rentgenstaru (zilā krāsa) un radioviļņu (rozā) datus, redzami divi supermasīvie melnie caurumi, kas atrodas 3C 75 centrā. Melnos caurumus ieskauj karsta gāze, kas izstaro rentgenstarus. Melnie caurumi, kurus atdala tikai 25 000 gaismas gadi, rada spēcīgas daļiņu plūsmas. Abas galaktikas, kas apvienojas, atrodas 300 miljons gaismas gadu attālumā Abell 400 galaktiku kopā. Astronomi uzskata, ka šie melnie caurumi ir savstarpēji saistīti un veido tādu kā melno caurumu bināro sistēmu. Šādi melno caurumu tandēmi varētu būt visai bieži sastopami blīvās galaktiku kopās tālāk Visumā. Kad abi melnie caurumi apvienosies, tie radīs spēcīgus gravitācijas viļņus. Autortiesības: NASA / CXC / D. Hudson, T. Reiprich et al. (AIfA), NRAO / VLA/ NRL
Lielāks attēls 576x576px (107.49 KB)
Arhīvs | | | | <<< Centaurus A Mākoņu ceļš virs Grieķijas >>> |
|
| | | Lāsēns tieši 14/03/2010 19:11 domāja šādi: | | | es nema nezinaju ka 25 t. ly skaitas tikai :) | | |
| | Balerīna tieši 15/03/2010 13:04 domāja šādi: | | | vai man kāds, kā cilvēkam, kas šādās lietās ir gandrīz 0, var apskaidrot, kā ir iespējams, redzēt kaut ko 300 miljons gaismas gadu attālumā.. Tas tak ir prātam neaptverams gabals. | | |
| | Lāsēns tieši 15/03/2010 15:12 domāja šādi: | | | Lielajiem vīriem ir liela ace,kas visu redz :),es nema nezinaju ka vārds parseks atvasināts no paralakses sekunde,šinī gadījumā galaktikas aces lielums ir apm. 8 t. parseki,jeb paralakses sekundes! | | |
| | Redaktors tieši 15/03/2010 16:08 domāja šādi: | | Balerīna: elektromagnētiskais starojums no šiem objektiem atnāk līdz Zemei. Ne vienmēr tie ir attēli redzamās gaismas diapazonā. Šoreiz, piemēram, attēls ir izveidots, kombinējot radioviļņus un rentgentarojumu un realitātē šādu attēlu mēs ar savām acīm nekad neredzētu.
Jebkurā gadījumā starojums, kurš ir attēlots fotogrāfijā, ir izlidojis no šīs galaktikas pirms 300 miljoniem gadiem. Ņemot vērā, ka Visums izplešās, galaktika, ja vēl pastāv tagad, atrodas vēl tālāk par 300 miljoniem gaismas gadu. | | |
| | Lāsēns tieši 15/03/2010 16:20 domāja šādi: | | | Tāda ir radioteleskopa būtība:uztvert viļņus ar lielu antenu,pēc tam paaugstinat to frekvenci līdz redzamā spektra frekvencei,ar rengenstariem ir otrādi - to frekvence jāsamazina. | | |
| | poseidons tieši 15/03/2010 17:05 domāja šādi: | | Lāsēns: tieši tāpēc daudzu valodu pārzināšana krietni palīdz ar dažādiem terminiem, jo var saprast to veidojošo jēgu.
kā jau pareizi saprati - ParSec => par[allax of 1 arc]sec[ond] | | |
| | Lāsēns tieši 15/03/2010 19:45 domāja šādi: | | | man tā jeņķu valoda riebjas,franču - patīk...komon sava? žu vē avē a France! | | |
|
| | | Kāpēc debesis ir zilas? Kas ir Mēness neredzamā puse? Cik karsta ir viskarstākā zvaigzne? Kā sauc cilvēku, kurš pirmais lidoja kosmosā? Jums noteikti ir jautājumi, uz kuriem vēlētos saņemt atbildes. Ja tie ir saistīti ar astronomiju - neturiet sveci zem pūra - uzdodiet jautājumu mums. | |
|
