Šos neapstrādātātos Saturna pavadoņu Encelada un Tētijas attēlus 2012. gada 14. aprīlī nofotografēja NASA zonde Cassini. Cassini todien palidoja garām Enceladam 74 kilometru attālumā. Šis lidojums galvenokārt tika veikts, lai ar jonu un neitrālās masas spektometru varētu analizēt Saturna pavadoņa dienvidpola izplūdes strūklu sastāvu, lidojot tām cauri. Cassini ceļš veda gar Bagdādes plaisu, vienu no Encelada „tīģera strīpām” jeb plaisām no kurām kosmosā izplūst ledus, ūdens tvaiks un organiskie savienojumi. Lai arī šobrīd Bagdādes plaisa ir tīta tumsā, tas netraucēja veikt darbu citam instrumentam. Saliktais infrasarkano staru diapazona spektrometrs, kas spēj atpazīt veidojumus pēc to virsmas temperatūras, arī veica mērījumus šī lidojuma laikā. 
Tiklīdz kosmiskā aparāta sensoru instrumentu redzes lokā nonāca dienasgaisma, Cassini kameras sāka fotografēt virsmu. Viens no attēliem, kas fotografēts ar platleņķa kameru vismazākā attāluma brīdī, ir nedaudz izplūdis, pateicoties kosmiskā aparāta kustībai ekspozīcijas laikā, tomēr arī tajā virsma redzama ļoti detalizēti. 
Cassini kamera arī fotografēja Encelada dienvidpola izplūdes strūklas brīdī, kad pavadonis bija redzams kā šaurs sirpis un izplūdes strūklas bija izgaismotas. 
Pēc Encalada Cassini palidoja garām pavadonim Tētijai. Tuvākais attālums līdz šim pavadonim lidojuma laikā bija 9,1 tūkst. kilometru. Šis bija otrs labākais lidojums gar Tētiju, kopš šī pavadoņa fotografēšanai speciāli paredzētā lidojuma 2005. gada septembrī. 2005. gada lidojuma laikā, kad tuvākais attālums bija aptuveni 1,5 tūkst. kilometru, tika iegūti vislabākās izšķirtspējas attēli, kuros bija redzama pret Saturnu pavērstā pavadoņa puse. Jaunākā pārlidojuma laikā tika izpētīta Tētijas puse, kas ir vērsta prom no Saturna, kā arī iegūti augstas izšķirstpējas attēli. 
22 kadru mozaīkā redzams liels sadursmes baseins, kas nodēvēts par Odysseus. Zinātnieki izmantos jaunos datus kopā ar agrāko lidojumu attēliem, lai izveidotu pavadoņa virsmas karti. NASA |
