NASA kosmiskais aparāts "Dawn" ir palīdzējis ieraudzīt negaidītas virsmas detaļas uz milzu asteroīda Vesta. Jaunie attēli un dati norāda uz Vesta virsmas dažādību un atklāj neparastas ģeoloģiskas iezīmes. Dažas no šīm iezīmēm iepriekš nav redzētas uz citiem asteroīdiem. Vesta asteroīds ir viens no gaišākajiem objektiem Saules sistēmā un ir vienīgais asteroīds, tā sauktajā, galvenajā joslā starp Marsu un Jupiteru, ko var redzēt no Zemes ar neabruņotu aci. Dawn ir atklājis, ka daži apgabali uz Vesta var būt divreiz gaišāki nekā citi, sniedzot norādes par asteroīda vēsturi. 
„Mūsu veiktā izpēte liecina, ka šis gaišais materiāls nāk no Vestas un ir tikai nedaudz izmainījies kopš Vesta izveidojās pirms 4 miljardiem gadu,” teica Džians-Jangs Lī, Dawn zinātnieks no Merilendas universitātes. „Mēs ļoti gribam uzzināt vairāk par minerāliem, kas veido šo materiālu, un kā ir veidojusies Vestas virsma.” Gaišas platības uz Vesta virsmas ir visur, bet visvairāk tās dominē krāteros un ap tiem. Šie apgabali ir dažāda izmēra. To platums var būt no vairākiem desmitiem metru līdz pat 16 kilometriem. Akmeņi, kas ir ietriekušies Vestas virsmā, ir uzrakuši šo gaišo materiālu un izkaisījuši to apkārtnē. Trieciena rezultātā gaišais materiāls, iespējams, ir sajaucies ar tumšāko virsmas materiālu. 
Lai arī zinātnieki bija redzējuši virsmas gaišuma variācijas Habla kosmiskā teleskopa fotografētajos Vestas attēlos, viņi nebija gaidījuši tik lielu tumšo slāņu dažādību uz asteroīda virsmas. Tumšie materiāli uz Vestas var būt tumši pelēki, brūni un sarkani. Tumšo materiālu slāņi dažreiz ir skaidri redzami apkārt krāteriem. Tie arī var būt lielāki reģionāli slāņi, kādi, piemēram, ieskauj krāterus, kurus pētnieki ir iesaukuši par „sniegavīriem”. „Viens no pārsteigumiem bija, ka šis tumšais materiāls nav nejauši izkaisīts,” teica Deivids Viljamss, Dawn zinātnieks no Arizonas štata universitātes. „Tas liecina, ka asteroīda zemāko slāņu ģeoloģija nosaka, kur tas parādās.” 
Tumšie materiāli visticamāk ir saistīti ar sadursmēm un to sekām. Zinātnieki teoretizē, ka ar oglekli bagāti asteroīdi varēja ietriekties Vestā ar pietiekami mazu ātrumu, lai radītu mazākās nogulsnes, nesabojājot virsmu. Pastāv arī iespēja, ka asteroīdi ar lielu ātrumu ir ietriekušies Vestā un izkausejuši tā vulkānisko bazalta garozu, iekrāsojot virsmas materiālus tumšākus. Izkausētais materiālu sajaukums parādās krāteru sienās un pamatnēs, uz kalniem un korēm, kā arī zem gaišāka, jaunāka materiāla slāņa, ko sauc par izmesto metēriālu, kas tiek izkaisīts meteorītu sadursmēs. 
Tumšie materiāli uz Vestas liecina, ka uz milzu asteroīda varētu būt saglabājušies seni materiāli no asteroīdu joslas un pat no Saules sistēmas dzimšanas laika. „Dažas no šīm sadursmēm ir bijušas tik spēcīgas, ka ir izkausējušas virsmu," teica Brets Denevi, Dawn zinātnieks Džona Hopkinsa universitātes Lietišķās fizikas laboratorijas. „Dawn kosmiskā aparāta spēja nofotografēt kušanas pēdas ir unikāls atradums. Pastāvēja aizdomas par šādiem virsmas kušanas procesiem uz asteroīdiem, bet nekad iepriekš tā netika novērota.” 
Dawn startēja 2007. gada septembrī, bet 2015. gada februārī tas sasniegs savu otro mērķi - mazo planētu Cerēru. „Dawn ambiciozā asteroīda Vesta izpēte norit ļoti labi,” teica Dawn galvenais inženieris Marks Reimans no NASA Reaktīvo Dzinēju Laboratorijas. „Mēs turpinām vākt datus par Dawn, un ir aizraujoši atklāt fascinējošas svešzemju ainavas.” 
NASA JPL | 
