NASA kosmiskā aparāta Dawn iegūtie dati sniedz jaunu informāciju par milzu asteroīdu Vesta, par tā virsmas dažādo uzbūvi, straujām temperatūras izmaiņām un iespējamo iekšējo struktūru. Zinātnieki cer, ka šie dati palīdzēs labāk izprast agrīno Saules sistēmu un tās veidošanās galvenos procesus. Attēli ir fotografēti ar Dawn kadrēšanas kameru un redzamās un infrasarkanās gaismas kartēšanas spektometru, zondei atrodoties 680 kilometrus un 210 kilometrus virs asteroīda virsmas. Tajos redzami dažādi virsmas minerāli un ieži. Īpaši iekrāsoti attēli palīdz zinātniekiem labāk izprast Vestas sastāvu un ļauj identificēt materiālu, kas kādreiz ir bijis izkausēts zem asteroīda virsmas. 
Pētnieki redz arī brekčijas - kosmisko objektu sadursmju rezultātā sakusuši ieži. Daudzi materiāli, kuri pamanāmi Dawn attēlos, sastāv no dzelzs un magnija bagātiem minerāliem, kas bieži ir atrodami Zemes vulkāniskajos iežos. Attēlos redzamas arī gludas, dīķu veidā izgulsnējušās nogulsnes, kuras, iespējams, izveidojās brīdī, kad triecienos radušies smalkie putekļi nosēdās zemākajos reģionos. 
„Pateicoties Dawn, mēs varam detalizēti pētīt dažādus iežu sajaukumus, kas veido Vesta virsmu,” teica Haralds Hīsingers, Dawn zinātnieks no Minsteres universitātes Vācijā. „ Attēli liecina par pārseidzošu procesu dažādību, kuri veidojuši asteroīda virsmu.” Pie Tarpeia krātera, tuvāk asteroīda dienvidpolam, Dawn attēlos atklājas minerālu joslas, kuras izskatās kā briljantu slāņi uz krātera stāvajām nogāzēm. Šie atsegumi ļauj zinātniekiem ieskatīties tālāk milzu asteroīda ģeoloģiskajā vēsturē. 
Slāņoas, kas atrodas tuvāk asteroīda virsmai, ir redzamas kosmiskās bombardēšanas piesārņojuma pēdas. Kārtās, kas atrodas dziļāk, ir labāk saglabājušās sākotnējās iezīmes. Biežie regolīta nogruvumi krātera nogāzēs ir atklājuši arī citus, apslēptus minerālu veidus. „Šie Dawn rezultāti lieciena, ka Vestas „āda” pastāvīgi atjaunojas,” teica redzamās un infrasarkanās gaismas kartēšanas spektrometra komandas vadītāja Marija Kristīna De Sanktis, kas strādā Itālijas Nacionālajā astrofizikas institūtā Romā. 
Dawn zinātniekiem ir palīdzējis iegūt aptuvenu Vestas iekšējās struktūras 3D ainu. Veicot ļoti jūtīgus asteroīda gravitācijas mērījumus, Dawn var atklāt neparasti blīvus apgabalus Vestas ārējos slāņos. Datos atklājās anomālu platību netālu no Vestas dienvidpola, kas liecina par blīvāku materiālu no Vestas zemākajiem slāņiem, kas ticis atsegts trieciena rezultātā. Šo virsmas veidojumu dēvē par Rheasilvia baseinu. Dawn misijas laikā ir izveidota līdz šim augstākās izšķirtspējas virsmas temperatūras karte asteroīdam. Iegūtie rezultāti liecina, ka temperatūra var mainīties no -23°C saulainākajās vietās līdz -100°C ēnās. Šis ir zemākais temperatūras rādījums, ko var reģistrēt ar Dawn redzamās un infrasarkanās gaimas kartēšanas spektrometru. Rezultāti liecina, ka bez atmosfēras klātbūtnes, virsma uz apgaismojumu reaģē ļoti strauji. 
„Pēc deviņiem mēnešiem, kas pavadīti Vestas tuvumā, Dawn instrumenti ir ļāvuši mums nolobīt nost noslēpumu kārtas, kas ieskāva šo milzu asteroīdu kopš cilvēce to pirmo reizi ieraudzīja naksnīgajās debesīs kā vienkāršu gaišu punktu,” teica Dawn galvenā pētniece Kerola Reimonda no NASA Reaktīvo dzinēju laboratorijas Pasadenā. „Mēs tuvojamies milzu asteroīda noslēpumu atklāšanai.” Dawn startēja 2007. gadā. Aptuveni 530 kilometrus lielo asteroīdu zonde sāka pētīt 2011. gada vidū. Kosmiskā aparāta nākamais mērķis ir pundurplanētas Cerēras izpēte 2015. gadā. Šīs divas asteroīdu joslas slavenības ir daudz ko pieredzējušas mūsu Saules sistēmas pastāvēšanas vēsturē. NASA | 
