 |  |  | | | * 1962. gadā Saule, Mēness, Merkurs, Venēra, Marss, Jupiters un Saturns ir redzami vienlaicīgi 160 attālumā viens no otra. Nākamreiz šīs 5as planētas vienkopus būs redzamas 2040. gada 8. septembrī. * 1963. gadā astronoms Mārtens Šmits atklāj kvazāru sarkano nobīdi. * 1967. gadā startē Lunar Orbiter 3. * 1971. gadā Apollo 14 astronauti Šepards un Mitčels pastaigājas pa Mēnesi. * 1974. gadā ASV kosmosa zonde Mariner 10 pirmo reizi tuvumā nofotografē Venēras mākoņu struktūru. * 1987. gadā startē Japānas zonde Ginga, kas pētīja galaktikas rentgenstaru un gamma staru avotus. * 2002. gadā startē HESSI, kurš fotografēja Saules uzliesmojumus rentgenstaru spektrā. | |
| | |
| | | 15.02.2010 (1495/5) | | | Jaunākajā Gemini North teleskopa fotogrāfijā redzams dinamiskais un nežēlīgais jaunas zvaigznes rašanās process. Attēls lieliski demonstrē Gemini multiobjektu spektrogrāfa GMOS jauno filtru iespējas. Miglājs Sharpless 2-106 (Sh2-106) atgādina smilšu pulksteni. Tā ir zvaigžņu dzimšanas vieta, kuru veido spīdoša gāze un gaismu kliedējoši putekļi. Neparasto formu miglājam nosaka ļoti masīva zvaigzne miglāja centrā, kuras radītā vēja ātrums sasniedz 200 km/s. Zinātnieki ir noskaidrojuši, ka necaurredzamajos mākoņos veidojas jaunas zvaigznes un kādu dienu tur atradīsies zvaigžņu kopa, kura sastāvēs no 50 līdz 150 zvaigznēm. Miglājs atrodas aptuveni 2000 gaismas gadu attālumā Gulbja zvaigznājā. Tā garums ir 2 gaismas gadi, bet platums - 1/2 no gaismas gada. Tiek uzskatīts, ka centrālā zvaigzne ir aptuveni 15 reizes masīvāka par Sauli un tā sākusi veidoties pirms aptuveni 100 000 gadu. 
Jaunākie filtri nodrošina specifisku redzamās gaismas krāsu atfiltrēšanu, ļaujot noteikt inducēta ūdeņraža, hēlija, skābekļa un sēra klātbūtni. Šos filtrus izmanto arī planetāro miglāju un citu galaktiku gāzu sastāva analīzei. Šajā attēlā violetā krāsa atbilst hēlija II filtram, zilā - sēra II, zaļā - skābekļa III, sarkanā - ūdeņraža alfa filtram. Katra filtra ekspozīcijas laiks ir 900 sekundes. 
The Gemini Observatory | | |
|
| | | peleks tieši 15/02/2010 13:34 domāja šādi: | | | nu riktīgi pa smuko! :) nevar sagaidīt savu teleskopu, lai varētu caurām naktīm uz tādiem objektiem lūkoties!! :)) | | |
| | Agzas tieši 16/02/2010 19:30 domāja šādi: | | | Caur teleskopu ar aci šādas bildes nevar ieraudzīt. Te gan jau gudrāki cilvēki varētu labāk pakomentēt, bet es tik varu piebilst, ka tie attēli ir fotografēti 1) ar ļoti lielu ekspozīciju 2)ar dažādiem filtriem, un pēc tam iekrāsoti atbilstošajās krāsās un salikti cits uz cita. | | |
| | peleks tieši 17/02/2010 10:35 domāja šādi: | | | gan jau zem normālas trubas, labos laika apstākļos, pie tumšām debesīm un stabilas atmosfēras varēs redzēt, protams ne tik naidīgos izmēros, bet vienalga skaisti, jo nu 2000 gaismas gadi nav nemaz tik liels attālums :) | | |
| | Redaktors tieši 17/02/2010 11:30 domāja šādi: | | | Cilvēka acs un smadzeņu darbības dēļ mēs neredzētu krāsainus attēlus, ne tik detalizētus, tā kā jāķeras vien pie astrofotogrāfijas, ja gribas tikpat skaistu kaut ko iegūt. | | |
| | peleks tieši 17/02/2010 17:10 domāja šādi: | | | tam piekrītu, bet lai ko šādu izveidotu - apmēram 5 gadi jādzīvo mežā zem priedes un jāēd skujas... taču tāpat ar teleskopu debesis ir daudz skaistākas nekā skatoties ar acīm :) atceros man jau ar binokli lūkojoties sirds vai stājās!! :) a tagad kad noskatīts pietiekami nopietns aparāts - atliek vien piekrāties!! :) | | |
|
| | | Kāpēc debesis ir zilas? Kas ir Mēness neredzamā puse? Cik karsta ir viskarstākā zvaigzne? Kā sauc cilvēku, kurš pirmais lidoja kosmosā? Jums noteikti ir jautājumi, uz kuriem vēlētos saņemt atbildes. Ja tie ir saistīti ar astronomiju - neturiet sveci zem pūra - uzdodiet jautājumu mums. | |
|
