| Mērījumi iespaidīgajā Antarktīdas zilā ledus reģionā apstiprina Eiropas Kosmosa aģentūras CryoSat misijas precizitāti un atklāj, ka šis ledus slānis ir kļuvis biezāks. CryoSat datu pārbaude, kas nepieciešama, lai varētu precīzi izstrādāt Zemes ledus biezuma izmaiņu modeli, ir ilgstošs darbs, kas aizved pētnieku komandas uz vienu no skarbākajām vietām uz Zemes. 
Šīs īpašās kampaņas tika realizētas vientuļā plakankalnē, kas pazīstama, kā zilā ledus reģions Antarktīdas malā. Kā liecina nosaukums, šajā unikālajā apgabalā atrodas milzīgs gluda zilā ledus klajs, kuru gandrīz nemaz neklāj sniegs. Nelielais sniega daudzums un neparasti ledainā virsma, ir iemesli, kādēļ šis reģions ir tik labs CryoSat radara altimetra precizitātes pārbaudei. 
Sniega iztrūkums šajā Antarktīdas daļā nozīmē to, ka CryoSat altimetra signāli atstarojas no mirdzošā ledus tieši atpakaļ uz satelītu. Ledus slāņa augstums tiek noteikts no izejošā un ienākošā signāla laika starpības. Parasti ledu klāj sniega kārta un, lai signāls tiktu līdz ledum, tam ir jāiziet cauri šim augšējam slānim, tādejādi iespaidojot CryoSat mērījumu rezultātus. 
Mērījumi, kas veikti uz zilā ledus cietās, spīdīgās virsmas, ir ļoti vērtīgi, lai salīdzinātu ar CryoSat datiem. Lai arī uz vietas eksperimenti tiek veikti, lai apstiprinātu satelīta datu pareizību, divu kampaņu, 2008.-2009. gadā un 2010.-2011. gadā, mērījumu datu analīze, atklāja pārsteidzošus rezultātus. Izrādījās, ka laika posmā starp abiem mērījumiem šī Antarktikas daļa ir kļuvusi augstāka par aptuveni 9 cm. Zinātnieki no Drēzdenes Tehniskās universitātes izaicināja ekstrēmos laikapstākļus, lai atzīmētu nelielās ledus augstuma izmaiņas 2500 kvadrātkilometru platībā. Mērījumi tika veikti ar izsmalcinātām GPS iekārtām, kuras aiz sevis vilka sniega motocikli. 
Arī zinātnieki no Alfrēda Vegnera Institūta mērīja ledus augstumu, izmantojot lidamšīnā ievietotu instrumentu, kas simulēja CryoSat radara altimetra darbību. Analizējot datus, kas tika iegūti šo kampaņu laikā, kopā ar rezultātiem, kas jau bija savākti 20 gadu laikā, zinātnieki noteica ledus augstuma izmaiņas trīs dažādos periodos. No 1991. līdz 2000. gadam bija vērojams kritums par 5 cm. Šī iezīme turpinājās no 2000. līdz 2008. gadam, bet trešajā periodā no 2008. gada līdz 2010. gadam redzams negaidītais kāpums. 
Rainards Dītriks no Drēzdenes Tehniskās universitātes teica: „Šie interesantie rezultāti, kas atklāj augstuma maiņu, ir iegūti, pateicoties kampaņām, kas tika veiktas pirms CryoSat starta 2010. gadā.” „Rezultāti, protams, ir provizoriski, bet paturot prātā šīs augstuma izmaiņas, būtu interesanti noskaidrot, vai augstums turpinās pieaugt.” Otrā planētas galā drīz tiks uzsākta kampaņa, kas arī ir saistīta ar CryoSat. Speciālisti no Eiropas Kosmosa aģentūras, NASA, Eiropas un Kanādas apvienosies Arktikā, lai veiktu ledus un gaisa mērijumus, kamēr CryoSat riņķos virs viņiem. CryoSat startēja gandrīz pirms diviem gadiem. Tas ir paredzēts dreifējošā ledus biezuma novērošanai polārajos okeānos un milzīgo Grenlandes un Antarktīdas ledāju biezuma izmaiņu mērījumiem, lai uzlabotu mūsu izpratni, par ledus un klimata saistību. ESA | 
