"Šī ir misija, kas nebeidz mūs apgādāt ar zinātniskiem pārsteigumiem un atklāt pārsteidzošas ainas," teica Džims Grīns no NASA. "Vēsturiskā ceļotāja atklājumi un attēli ir apgriezuši kājām gaisā mūsu zināšanas par Saturnu un tā pavadoņiem."

Cassini startēja 1997. gada oktobrī un Saturnu sasniedza 2004. gadā. Cassini ir aprīkots ar 12 instrumentiem, lai pētītu planētu un tās pavadoņus. Uz kosmosa kuģa atradās Huygens zonde, uz kuras esošie 6 instrumenti bija paredzēti Titāna izpētei.

Sākotnēji tika plānots, ka misija ilgs līdz 2008. gadam, tad to pagarināja līdz 2010. gada septembrim, piešķirot nosaukumu - Ekvinokcijas misija.

"Šis pagarinājums ir lieliska iespēja sekot līdzi gadalaiku izmaiņām no ziemas līdz vasarai," teica Bobs Papalardo no NASA JPL. "Mūs gaida aizraujoši atklājumi."

Otrais pagarinājums tika nodēvēts par Saulgriežu misiju. Tās ietvaros tiks pētītas sezonālās izmaiņas uz Saturna un tā pavadoņiem. Cassini pie Saturna ieradās uzreiz pēc ziemeļu puslodes ziemas saulgriežiem, bet jaunais pagarinājums ilgs līdz ziemeļu puslodes vasaras saulgriežiem, kas iestāsies 2017. gada maijā. Tad ziemeļu puslodē sāksies vasara, bet dienvidu - ziema.

Gadalaiki uz Saturna nekad nav izpētīti tik detalizēti kā tagad. Saulgriežu misijas ietvaros tiks veiktas 155 orbītas ap planētu, 54 lidojumi garām Titānam un 11 lidojumi gar ledaino Enceladu.

Misijas pagarinājumā zinātnieki turpinās pētīt gredzenus un Saturna magnetosfēru. Kosmosa kuģis veiks vairākus lidojumus cauri gredzenu plaknei.

"Kosmosa kuģis ir labā stāvoklī, ņemot vērā tā vecumu un nolidoto kilometrāžu," teica Bobs Mičels. "Šis ir svarīgs pagarinājums, jo vēl daudz kas ir jāuzzina par Saturnu. Planēta ir bagāta ar noslēpumiem, kurus tā tik viegli neatklāj."

Cassini līdz šim uz Zemi ir nosūtījis vairāk kā 210 000 attēlus, kuri iegūti vairāk kā 125 reizes apriņķojot ap Saturnu, veicot 67 lidojumus garām Titānam un 8 lidojumus garām Enceladam.

NASA

Komentāri