LV | RU

		Observatorija

		forums

		Vēsture

		Saules sistēma

		Visums

		Vērojam debesis

		Tehnoloģijas

		Astro[zinātne]

		Interesanti

NENOKAVĒ!

* Astronomijas kurss ANNAS 2

* Dzīvība Visumā

* Astrofest 2012

* Asteroīdi un meteorīti zinātnes kafejnīcā

* Zemes stunda 2012

* 07.04.2012 - Cilvēks ceļā uz zvaigznēm jeb StarParty #7

* StarSpace cepurīte apceļo pasauli

* Pievienojies SETIQuest!

Šodien vēsturē

* 1962. gadā Saule, Mēness, Merkurs, Venēra, Marss, Jupiters un Saturns ir redzami vienlaicīgi 16⁰ attālumā viens no otra. Nākamreiz šīs 5as planētas vienkopus būs redzamas 2040. gada 8. septembrī.

* 1963. gadā astronoms Mārtens Šmits atklāj kvazāru sarkano nobīdi.

* 1967. gadā startē Lunar Orbiter 3.

* 1971. gadā Apollo 14 astronauti Šepards un Mitčels pastaigājas pa Mēnesi.

* 1974. gadā ASV kosmosa zonde Mariner 10 pirmo reizi tuvumā nofotografē Venēras mākoņu struktūru.

* 1987. gadā startē Japānas zonde Ginga, kas pētīja galaktikas rentgenstaru un gamma staru avotus.

* 2002. gadā startē HESSI, kurš fotografēja Saules uzliesmojumus rentgenstaru spektrā.


	Cassini lidos garām Mimasam

13.02.2010 (1322/0)

2010. gada 13. februārī NASA zonde Cassini ļoti tuvu palidos garām Saturna pavadonim Mimasam, kurš nereti tiek salīdzināts ar filmā "Zvaigžņu kari" attēloto Nāves zvaigzni.

Mimasa raksturīgākā iezīme ir milzīgais, 140 kilometrus lielais Heršela krāteris. Zinātnieki cer, ka Cassini augstas izšķirtspējas fotogrāfijas palīdzēs izprast kādēļ pavadonis netika sašķaidīts gabalos, kad notika šī iespaidīgā sadursme. Tiks veikta arī mazo krāteru uzskaite Heršela krāterī, lai labāk noteiktu tā vecumu.

Cassini infrasarkano staru spektra spektrometrs tiks izmantots, lai noteiktu pavadoņa temperatūru. Savukārt pārējo instrumentu dati palīdzēs precizēt virsmas sastāvu.

Lidošana garām Mimasam ir augstas pilotāžas darbs, jo šis reģions ir ļoti putekļains. Cassini tiks pavērsts ar lielo antenu uz priekšu, lai tā nodrošinātu daļēju aizsardzību. Tuvākajā punktā zonde atradīsies 9500 kilometru attālumā no neparastā pavadoņa.

Mimass ir viens no Saturam tuvākajiem pavadoņiem, kura diametrs ir 396 kilometri. Heršela krātera diametrs ir aptuveni 1/3 daļa no pavadoņa diametra. Krātera sienas ir 5 kilometrus augstas un atsevišķās vietās krāteris ir pat 10 kilometrus dziļš.

NASA

Citi jaunumi

Komentāri

Identificē sevi!

E-pasts (netiks publicēts)

Manas domas

pārnova orbīta observatorija Jupiters Saturns Zeme zonde Piena Ceļš astronauts astronomija StarSpace Visums atmosfēra satelīts kosmoss Starptautiskā kosmiskā stacija krāteris kosmosa kuģis zvaigzne Marss pavadonis asteroīds ziedojums teleskops Mēness Saule komēta galaktika planēta palīdzība

		Ziņas īsumā

Paranālas observatorija ir perfekta vieta (172/0)

Zvaigžņu fabrikas profils (181/0)

Krievijas zinātnieki uzsāks citplanētu meklēšanu (169/0)

Hayabusa 2 būs! (241/0)

Erots tuvojas (570/0)

Jūties zinošs? Pārbaudi sevi! (196/0)

Ķēniņa dārgakmeņu kolekcija (342/0)

Ēna saullēktā (335/0)

X2 kategorijas uzliesmojums uz Saules (597/5)

Novēro, pēti, izzini... astronomijā (3656/2)

		Jaunākais forumā

Krītošā zvaigzne, meteors (30.01.2012) (Andris R)

ideja Par rocket sled launch assist (Epis)

Pasaules galu 20012. gadā gaidam šeit (Lāsēns)

Mēness gaismā (Andris R)

Nibiru / Planēta X (Spam)

Pārnova galaktikā M 101 (Andris R)

Ēnu diena 2012 (Redaktors)

Anekdotes. (cydonia)

Saules kolonna (Redaktors)

Rasas sildītāji (vai kā nu tos sauc) (x-f)

		Kas, kad, kapēc, kur?

Kāpēc debesis ir zilas? Kas ir Mēness neredzamā puse? Cik karsta ir viskarstākā zvaigzne? Kā sauc cilvēku, kurš pirmais lidoja kosmosā?

Jums noteikti ir jautājumi, uz kuriem vēlētos saņemt atbildes. Ja tie ir saistīti ar astronomiju - neturiet sveci zem pūra - uzdodiet jautājumu mums.

Cassini lidos garām Mimasam

Komentāri