| Saule ir burbuļojoša masa. Gāzes plūsmas ceļas un grimst, radot Saules virsmas graudaino struktūru jeb granulāciju. Tumšie plankumi parādās un pazūd, matērijas mākoņi paceļas virs virsmas. Aiz tā visa stāv magnētiskie lauki. Maksa Planka institūta, Vācijas, Spānijas un ASV zinātnieku kopprojekts - SUNRISE teleskops, ir nofotografējis Saules mainīgo virsmu ar agrāk neredzētu detalizācijas pakāpi. SUNRISE ir lielākais Saules teleskops, kas pametis Zemi. Tas startēja 2009. gada 8. jūnijā no Esrangas kosmosa centra Kirunā, Zviedrijā. Kopējais ekipējuma svars sastādīja aptuveni 6 tonnas. Teleskopu 37 kilometru augstumā nogādāja patiesi milzīgs hēlija balons, kura diametrs bija aptuveni 130 metri un ietilpība 1 miljons m3. 
Stratosfērā novērošanas apstākļi ir praktiski tādi paši kā atklātā kosmosā. Attēla kvalitāti neietekmē atmosfēras turbulence, kā arī var veikt novērojumus ultravioleto staru spektrā, kuru absorbē ozona slānis. 14. jūnijā SUNRISE teleskops atdalījās no balona un nolaidās atpakaļ uz Zemes Somerseta salā, kas pieder Kanādai. Piecu dienu laikā tika savākti 1,8 terabaiti datu, kuru analīze ir tikko sākusies. Jau pirmie rezultāti ir ļoti daudzsološi. Zinātnieki ir novērojuši zināmu saistību ar magnētiskā lauka stiprumu un niecīgo magnētisko struktūru spožumu. 
Saules starojuma izmaiņas īpaši labi novērojamas ultravioletā starojuma spektrā, kas praktiski nesasniedz Zemes virsmu. Ultravioleto starojumu absorbē ozona slānis. SUNRISE teleskopam atrodoties stratosfērā izdevās veikt pirmos spožo magnētisko struktūru pētījumus uz Saules virsmas 200 līdz 400 nanometru diapazonā. "Pateicoties izcilajai optiskajai kvalitātei, SUFI instruments spēja konstatēt pavisam niecīgas magnētiskās struktūras, kamēr IMaX instruments reģistrēja magnētisko lauku un karsto gāzu plūsmu ātrumu šajās struktūrās un to apkaimē," pastāstīja doktors Ahims Gendorfers. Agrāk šādus procesus varēja simulēt tikai kompleksos datormodeļos. "Pateicoties SUNRISE, šos modeļus tagad var pārbaudīt eksperimentālā ceļā," pastāstīja profesors Manfrēds Šūslers. Saules virsmas video (.WMV; 5,12 MB) Max Planck Society | 
