| Eiropas kosmosa aģentūras mākslīgā pavadoņa Envisat radara attēlā, kurš fotografēts 2009. gada 6. augustā, redzama daļa no Gobi tusksneša, kas atrodas Mongoļu Tautas Republikas un Ķīnas Autonomā Mongoļu Reģiona teritorijā. 
Gobi tuksneša, kurš ir 1600 kilometrus garš austrumu-rietumu virzienā, bet 1000 kilomtrus garš dienvidu-ziemeļu virzienā, platība ir 1 300 000 km2. Tas ir lielākais tuksnesis Āzijā un ceturtais lielākais pasaulē. Parasti tuksnesis asociējas ar smiltīm, bet Gobi tuksnesis ir kailu klinšu nosēts. To veido vairāki mazāki baseini, kas atrodas lielā baseinā, kurš atrodas uz augstkalnes. Baseinu pamatnes ir neparasti plakanas un līdzenas. Virs granīta un metamorfozajiem iežiem ir izveidojies smalku akmeņu slānis. Gobi mongoļu valodā nozīmē "bezūdens vieta". Tā austrumu un ziemeļu malās gada laikā nolīst 200 līdz 250 mm nokrišņu. Tikai dienvidaustrumos ūdens nav gandrīz nemaz. Attēlā redzami vairāki nelieli, ar ūdeni pildīti ezeri. Arheoloģiskie pētījumi liecina, ka ezeri pastāv jau krietni sen un to krastus ir apdzīvojuši jau Akmens laikmeta cilvēki. Gobi tuksnesī ir atrastas vairākas nozīmīgas fosīlijas, tai skaitā arī pirmās dinozauru olas. ESA | 
