| Kad beidzas dzeramais, ēdamais un apklust mūzika, tad jautrībai pienāk gals un ballīte beidzas. Līdzīgi ir noticis netālu esošajā spirālveida galaktikā NGC 2976, kurā beidzas zvaigžņu veidošanās. Astronomi bija pārsteigti, ka NGC 2976 ārējos reģionos zvaigžņu veidošanās aktivitātes praktiski nenorit jau miljoniem gadu. Vienīgās aktivitātes notiek atsevišķos reģionos galaktikas iekšienē. Kādu laiku atpakaļ mijiedarbība ar citām galaktikām izraisīja masīvu zvaigžņu veidošanās orģiju spirālveida galaktikā NGC 2976. Tagad šis process tuvojas noslēgumam. Gāze no ārējiem reģioniem ir aizpūsta prom un daļa kolapsējusi centrālo daļu virzienā. Gāzes trūkums nozīmē resursu izsīkumu un arvien lielāki galaktikas reģioni ieslīgst snaudā. 
"Mēs esam noķēruši šo galaktiku interesantā periodā. Vēl kādi 500 miljoni gadu un ballīte būs beigusies," pastāstīja Bendžamins Viljams no Vašingtona universitātes. NGC 2976 neizskatās kā tipiska spirālveida galaktika. Tai ir disks, kurā norit zvaigžņu veidošanās, bet nav skaidri redzami spirālveida zari. Gāze ir koncentrēta galaktikas centrālajos reģionos, bet nav redzams izteikts kodols. Galaktika atrodas M81 galaktiku grupas nomalē aptuveni 12 miljons gaismas gadu attālumā Lielā lāča zvaigznājā. "Galaktika izskatās dīvaina, pateicoties mijiedarbībai ar M81 grupu, kas pirms dažiem miljardiem gadu ir izsūkusi daļu gāzes no galaktikas ārējiem reģioniem un izraisījusi pārējās gāzes kolapsu centra virzienā, kur ir nojaušama spirālveida struktūra," teica Viljams. Centra virzienā sablīvētā gāze ir izraisījusi zvaigžņu veidošanos, kas noritējusi pēdējos 500 miljons gadus. Tai pašā laikā ārējos reģionos šis process ir beidzies. Šobrīd arī iekšējos reģionos gāze ir praktiski beigusies, samazinot zvaigžņu dzimšanas reģionu līdz aptuveni 5000 gaismas gadus platai zonai ap galaktikas kodolu. "Kādā brīdī gāzes blīvums iekšējos reģionos bija ļoti augsts, aptuveni piecas reizes augstāks nekā mūsdienās," skaidroja Džuliāna Delkantona no Vašingtona universitātes. "Gāze pazuda ļoti ātri un šobrīd galaktika ieslīgst mierā." Astronomi galaktikas vēsturi izpētīja, balstoties uz Habla teleskopa detalizētajiem attēliem. Tā kā galaktika atrodas relatīvi tuvu, Habla teleskopa attēlos bija iespējams izšķirt simtiem tūkstošiem atsevišķu zvaigžņu, kuru rūpīga analīze palīdzēja izprast to evolūciju. "Šie ir unikāli novērojumi Habla teleskopam," teica Viljams. "Ja mums nebūtu izdevies izšķirt individuālas zvaigznes, mēs zinātu, ka galaktika ir dīvaina, bet mēs nebūtu atraduši pierādījumus neparastajam gāzes izvietojumam, kas izraisījis zvaigžņu veidošanās reģiona samazināšanos centra virzienā." Simulāciju rezultātā ir noskaidrots, ka tāds pats mehānisms var izraisīt zvaigžņu rašanos pundurgalaktiku centrālajos reģionos, kad tās mijedarbojas ar lielākajām kaimiņos esošajām galaktikām. Hubblesite | 
