| Astronomi atklājuši 14 aukstākās zvaigznes zināmajā Visumā. Tās ir neizdevušās zvaigznes jeb brūnie punduri, kuras ir tik aukstas un blāvas, ka ar šobrīd izmantotajiem redzamās gaismas teleskopiem tās nav iespējams saskatīt. Zinātnieki izmantoja Spitzera infrasarkano staru teleskopu, ar kuru ir iespējams uztvert brūno punduru vājo mirdzumu. 
Jaunatklātie brūnie punduri papildina skaitliski nelielo šī tipa objektu klāstu. Jauno objektu temperatūra svārstās no 450 līdz 600 K. Šī temperatūra pēc zvaigžņu mērauklas ir ļoti auksta. Gadiem ilgi šīs aukstās lodes ir izvairījušās no astronomu instrumentiem. Ir cerība, ka NASA WISE projekta ietvaros izdosies atklāt simtiem šādus un pat aukstākus brūnos pundurus. WISE spēj apskatīt daudz lielāku apgabalu nekā Spitzer teleskops, kurš analizēja reģionu Vēršu dzinēja zvaigznājā. Spitzer teleskops ir paredzēts specifisku apgabalu detalizētai izpētei, bet WISE veido visu debesu karti infrasarkano staru diapazonā. "WISE meklē visur, tādēļ brūnie punduri parādīsies visapkārt," teica pētījuma vadītājs Pīters Aizenhārds. "Mēs pat varam atrast brūno punduri, kurš ir tuvāk nekā mums tuvākā zvaigzne Proxima Centauri." Brūnie punduri, līdzīgi kā zvaigznes, veidojas no kolapsējoša putekļu un gāzu mākoņa, bet nekad nesavāc pietiekami daudz masas, lai to kodolos sāktos kodolreakcijas. Mazākie no brūnajiem punduriem ir 5 līdz 10 reizes masīvāki nekā Jupiters. Tikpat masīvi ir daži no gāzu milžiem, kas atklāti ap citām zvaigznēm. Brūnie punduri pamazām atdziest. Pirmais brūnais punduris tika atklāts 1995. gadā. "Brūnie punduri atgādina planētas, bet tie ir vieni paši," pastāstīja astronoms Daniēls Šterns. "Tādēļ tie ir tik interesanti izpētes objekti, jo var pētīt objektus, kuru masa ir tuva planētu masai." Lielākā daļa Spitzera teleskopa atrasto brūno punduru pieder aukstākajiem brūnajiem punduriem - T punduriem, kuru temperatūra ir mazāka par 1500 K. Viens objektiem ir tik auksts, ka varētu tikt klasificēts kā Y punduris. 
"Modeļi liecina, ka varētu eksistēt pavisam jauns zvaigžņu tips - Y punduri, kurus mēs vēl neesam atklājuši," teica pētījuma līdzautors Deivijs Kirkpatriks - brūno punduru eksperts, kurš ieviesa L, T un Y tipus. "Ja šie izvairīgie objekti pastāv, WISE tos atradīs." Kirkpatriks uzskata, ka WISE varētu atrast aukstu, Neptūna izmēra vai lielāku objektu, kas mājo Saules sistēmas nomalē - tūkstošiem reižu tālāk no Saules nekā Zeme. Ir zinātnieki, kuri uzskata, ka Saulei eksistē pavadonis - brūnais punduris, kurš nodēvēts par Nemezīdu. "Mēs šo hipotētisko brūno punduri dēvējam par Tīhi, kas ir Nemezīdas labsirdīgā kolēģe," teica Kirkpatriks. "Lai arī ir tikai daži pierādījumi, kas liecina par labu lielam objektam plašā un stabilā orbītā ap Sauli, WISE to atradīs, vai arī pierādīs, ka tāds neeksistē." 14 objekti, kurus atklāja Spitzera teleskopa datos, atrodas simtiem gaismas gadu attālumā. Tas ir pārāk liels attālums, lai šādus objektus ieraudzītu un apstiprinātu, izmantojot uz Zemes esošos spektrometrus. Tomēr šis atradums liek domāt, ka 25 gaismas gadu attālumā no Saules, vajadzētu būt simts vai vairāk brūno punduru. Ja WISE kādu atradīs šajā attālumā, varēs izmantot spektroskopiju, lai tos izpētītu labāk. Iespējams, ka WISE atklās daudz vairāk nekā simts brūno punduru šajā reģionā. "WISE mainīs mūsu domas par Saulei tuvāko apkārtni," ir pārliecināts Aizenhārds. "Mēs pētīsim tuvākos kaimiņus ļoti rūpīgi." NASA JPL |
