| Pētot no krāteriem izmestos akmeņus, Eiropas Kosmosa aģentūras zonde Mars Ekspress ir atradusi pierādījumus, ka pirmajos Marsa pastāvēšanas miljards gados pazemes ūdeņi ilgākos laika periodos atradušies lielā dziļumā. Sadursmju rezultātā izveidotie krāteri ir dabiski logi planētas virsmu vēsturē. Jo tie ir dziļāki, jo tālāk pagātnē var ieskatīties. 
Piedevām, akmeņi, kuri trieciena rezultātā izmestie ārā, ļauj izpētīt materiālus, kas reiz ir bijuši apslēpti zem virsmas. Jaunā pētījumā Eiropas Kosmosa aģentūras zonde Mars Ekspress un NASA orbitālais aparāts Mars Reconnaissance Orbiter pagrieza kameras, lai novērotu krāterus 1000x2000 kilometrus lielā platībā seno dienvidu augstieņu reģionā, kas pazīstams kā Tyrrhena Terra, lai tādejādi iegūtu vairāk informācijas par ūdens vēsturi šajā reģionā. Koncentrējoties uz krāteru sienās, virsotnēs un centrālajos pacēlumos esošo iežu, kā arī apkārt krāterim izmesto materiālu ķīmisko sastāvu, zinātnieki identificēja 175 vietas, kuras satur ūdens klātbūtnē veidojušos minerālus. 
„Plašais izpētīto krāteru izmēru diapazons, sākot ar 1 km un līdz pat 84 km diametrā, lieciena, ka šie ar ūdeni saistītie silikāti ir izmesti no desmitiem metru līdz pat viena kilometra liela dziļuma,” teica pētījuma vadītājs Damjēns Luizoi. „Akmeņu uzbūve liecina, ka pazemes ūdeņiem bija tur jāatrodas pietiekami ilgi, lai izmainītu šo akmeņu ķīmisko sastāvu.” Lai arī šķiet, ka materiāli, kuri ir izmesti triecienu rezultātā, ir bijuši ciešā kontaktā ar ūdeni, ir ļoti maz pierādījumu, ka akmeņus uz virsmas, kas atrodas starp krāteriem Tyrrhena Terra reģionā, būtu mainījusi ūdens klātbūtne. „Ūdens cirkulācija notika vairāku kilometru lielā dziļumā planētas garozā, pirms kādiem 3,7 mijardiem gadu, pirms bija izveidojusies lielākā daļa krāteru šajā reģionā,” skaidroja pētījuma līdzautors Nikolass Mengolds. „Ūdens veicināja dažādas ķīmiskās izmaiņas iežos, kas atklāj lielu temperatūras dažādību - no zemas temperatūras tuvāk pie virsmas līdz augstām temperatūrām lielākā dziļumā, bet bez tiešas saiknes ar virsmas apstākļiem.” Salīdzinājumā, Mawrth Vallis, viens no Marsa lielākajiem, ar mālu bagātajiem rēgioniem, atklāj vienmērīgāku ūdens mineraloģiju, kas norāda uz ciešāku saikni ar virsmas procesiem. „Šķidram ūdenim ir būtiska loma Marsa piemērotībā dzīvības pastāvēšanai un šis pētijums, izmantojot Mars Ekspress, apraksta ļoti lielu teritoriju, kurā pazemes ūdens ir pastāvējis ļoti ilgu laiku,” pastāstīja Eiropas Kosmosa aģentūras Mars Express projekta zinātnieks Olivjērs Vitase. ESA |
