NASA Keplera misijas ietvaros ir izdevies atklāt pirmās Zemes izmēra planētas, kuras riņķo ap Saulei līdzīgu zvaigzni. Abas planētas - Kepler-20e un Kepler-20f - atrodas pārāk tuvu zvaigznei un nav dzīvībai labvēlīgajā zonā, kurā uz planētas virsmas var pastāvēt šķidrs ūdens. Tomēr tās ir mazākās līdz šim atklātās citplanētas, kuras riņķo ap Saulei līdzīgu zvaigzni. Tiek uzskatīts, ka jaunatklātās planētu virsma varētu būt cieta. Kepler-20e ir tikai nedaudz mazāka nekā Venēra jeb tās rādiuss atbilst 0,87 Zemes rādiusiem. Savukārt Kepler-20f rādiuss ir 1,03 reizes lielāks par Zemes rādiusu. Planētas atrodas piecu planētu sistēmā Kepler-20, kas atrodas aptuveni 1000 gaismas gadu attālumā Liras zvaigznāja virzienā. 
Uz Kepler-20e viens gads ilgst 6,1 Zemes dienu, bet Kepler-20f gadījumā 19,6 dienas. Tas nozīmē, ka abas planētas atrodas ļoti tuvu zvaigznei un ir karstas un mums zināmajām dzīvības formām nedraudzīgas. Kepler-20f gadījumā virsmas tempertatūra ir tāda pati kā uz Merkura dienas laikā. Kepler-20e virsmas temperatūra ir aptuveni 750oC. "Keplera misijas primārais mērķis ir atklāt Zemes izmēra planētas dzīvībai labvēlīgajā zonā," teica Fransuā Fresins no Hārvardas Smitsona Astrofizikas centra. "Šis atklājums pirmo reizi demonstrē, ka Zemes izmēra planētas pastāv ap citām zvaigznēm, un ka mēs esam spējīgi tās konstatēt." Kepler 20 sistēmā atrodas vēl trīs planētas, kuras ir lielākas nekā Zeme, bet mazākas nekā Neptūns. Kepler-20b ir zvaigznei vistuvākā un vienu orbītu pabeidz 3,7 Zemes dienās. Kepler-20c ir trešā planēta, bet Kepler-20d piektā ar orbitālajiem periodiem attiecīgi 10,9 un 77,6 dienas. Zvaigzne, ap kuru riņķo šīs planētas, ir nedaudz mazāka un vēsāka nekā Saule, lai gan pieder tai pašai G klasei. Visu piecu planētu orbītas atrodas tuvāk Kepler-20 nekā Merkurs Saulei. 
Kepler-20 planētas ir izvietotas savādāk nekā Saules sistēmā, kur mazākās, cietās planētas atrodas tuvāk Saulei, bet milzu planētas - tālāk. Kepler-20 gadījumā planētas izkārtotas pamīšus - liela, maziņa, liela, maziņa, liela. "Kepler iegūtā informācija mums parāda, ka dažās planētu sistēmās izkārtojums atšķiras no tā, ko mēs redzam Saules sistēmā," teica Džeks Lisjē no NASA Eimsa Izpētes centra. "Keplera datu analīze turpina atklāt arvien jaunu informāciju par planētu un planētu sistēmu dažādību Piena Ceļa galaktikā." Zinātniekiem nav skaidrs, kā šāda sistēma varēja izveidoties, bet tiek uzskatīts, ka planētas nav veidojušās vietā, kur tās atrodas patlaban. Iespējams, ka tās izveidojās tālāk no zvaigznes un tikai vēlāk migrēja centrālā spīdekļa virzienā. Keplera teleskops meklē planētas un planētu kandidātes, analizējot zvaigznes spožuma izmaiņas. Meklējamais apgabals atrodas Gulbja un Liras zvaigznājā un tajā ietilpst aptuveni 150 000 zvaigžņu. Lai apstiprinātu, ka redzētais ir planēta, ir nepieciešams reģistrēt vismaz trīs tranzītus. Izmantojot vairākus uz Zemes novietotus teleskopus un Spitzera teleskopu kosmosā, Keplera zinātniskā komanda veic šo kandidātu novērojumus. 
2011. gada 5. decembrī Keplera zinātniskā komanda paziņoja par Kepler-22b eksistenci. Šī planēta, kas ir lielāka nekā Zeme, atrodas dzīvībai labvēlīgajā zonā. Tā ir tik liela, ka tai visticamāk nav cietas virsmas. Savukārt Kepler-20e un Kepler-20f atrodas pārāk tuvu zvaigznei, lai uz to virsmas pastāvētu ūdens šķidrā formā. "Kosmiskajās paslēpēs atrast pareizā izmēra planētu ar vajadzīgo temperatūru ir tikai laika jautājums," teica Natālija Batala no Sanhosē universitātes. "Mēs esam satraukuma pilni, zinot, ka Keplera visgaidītākie atklājumi ir vēl tikai priekšā." NASA |
