| Nu jau gandrīz pirms diviem mēnešiem notika Eiropas līmeņa pasākums, kas pazīstams kā Astrofest. Jau trešo gadu pēc kārtas to apmeklēja StarSpace.lv komanda. Piedāvājam nelielu atskatu uz konferenci un tajā apskatītajām tēmām. Jāsaka, ka arī šoreiz aizlidojot uz Londonu, laikapstākļu ziņā pārcēlāmies uz pavasari, kāds Latvijā teju teju ierodas. Valdīja patīkami silts laiks, kurš lutināja mūs ar +5 līdz +8 grādu temperatūru. Arī Saule pamanījās uzspīdēt, gan zvaigznes mākoņu spraugās iemirdzēties. 
Atgādināsim, ka konferencē lekcijas iedalās rīta un vakara sesijās. Katrā sesijā ir četras lekcijas. Ārpus konferenču zāles notiek aktīva izstādīšanās-pārdošanās, kur var iepazīties un iegādāties teleskopus, dažādus piederumus, observatoriju kupolus, grāmatas, maiciņas un citus loriņus. Šoreiz izstādei pievērsām tikai tik daudz uzmanības, lai iegādātos vēlamos priekšmetus, piemēram, Astronauta recepšu grāmatu. Pirmā konferences diena - 05.02.2010 - Komētas un meteorīti - dzīvības nesēji? /Monika Greidija no Durhamas un Open universitātes/
Katru gadu uz Zemes nonāk ārkārtīgi daudz materiāla no komētām un asteroīdiem, kas ir bagāti ar ūdeni un organiskajām molekulām. Vai šīs vielas ir bijušas svarīgi komponenti dzīvības rašanās procesā uz Zemes?
- Dēmonu zvaigznes - aptumsuma dubultzvaigžņu noslēpumi /Alastairs Gans no Džordela Benksa observatorijas/
Algols, Dēmona zvaigzne, ir pazīstamākā no aptumsuma dubultzvaigznēm, kuru sistēma sastāv no divām zvaigznēm, kuras atrodas tādā plaknē pret Zemi, ka viena zvaigzne regulāri aiziet priekšā otrai. Šīs sistēmas ir lieliski izpētes objekti, kas palīdz izprast zvaigznes kā tādas.
- Kosmiskās atlūzas - briesmas orbītā /Ričards Krauters no BNSC/STFC/
Aptuveni 50 gadu laikā ir notikuši vairāk kā 4200 starti, kuri orbītā ir nogādājuši vairāk kā 5500 pavadoņus, kuri nolietojas, uzsprāgst un sadalās, veidojot daudzskaitlīgu un bīstamu objektu zonu ap Zemi.
Tā izskatījās Habla teleskopa Saules paneļi. Katrs simboliņš - viena mikrotrauma.
Šajā attēlā parādītas kosmiskās stacijas apdraudētākās zonas.
- Kosmiskie attālumi jaunā gaismā /Alans Penijs no Dienvidāfrikas astronomiskās observatorijas un Sv. Endrjū universitātes/
Cik liels ir visums? Cik tālu ir zvaigznes un galaktikas? No Arhimēda līdz mūsdienām, kā tika mērīti attālumi zināmajā visumā, sākot ar vienkāršu trigonometriju, paralekses metodi, cefeīdām un miroviļņu fonu.
- Jupitera Galileja pavadoņi /Viljams Makinons no Vašingtonas universitātes/
Ieskats Galileo zondes atklājumos - Jo, Eiropa, Ganimēds un Kalisto - un nākotnes ieceres Jupitera sistēmas izpētē.
- Kāpēc Visuma izplešanās paātrinās? /Marks Sulivans no Oksfordas universitātes/
1990to gadu noslēgumā tika konstatēts, ka Visums izplešas arvien ātrāk un ātrāk. Kas rada šo paātrinājumu un kāda ir Visuma nākotne - vai tas sāks sarauties un noslēgs eksistenci ar singularitāti, vai tas izpletīsies mūžīgi un mēs paliksim vieni? Vai pie visa vainīga tumšā enerģija?
- SETI, pirmie 50 gadi /Džila Tartere no SETI institūta/
Vēsturisks ieskats SETI attīstībā un principos, uz ko bāzējas inteliģentu būtņu meklējumi Visumā.
Ko meklē SETI?
SETI finansējuma vēsture
- Alans Čepmens par citplanētiešiem: no selenītiem līdz ET /Oksfordas universitāte/
Kopš cilvēki sāka lūkoties debesīs un saprata, ka Mēness, Saule un planētas ir objekti, kas līdzinās Zemei, viņi sāka uzskatīt, ka šie objekti ir apdzīvoti, radot visdažādākās dīvainās būtnes savās fantāzijās.
Pirmais kosmosa kuģis, lai dotos uz Mēnesi
Otrā konferences diena - 06.02.2010 - Saules vētras /Džims Vailds no Lankāsteras universitātes/
Cik bīstamas ir Saules vētras? Vēsturisks ieskats 1859. gada notikumos un kas cilvēci varētu sagaidīt nākotnē. Kā Saules vētras palīdz prognozēt esošā kosmosa kuģu flote, kas pēta Sauli?
Atmiņas par 1859. gada supervētru.
- Supernovu atklāšana un novērošana /Toms Bouls no Kodenhamas observatorijas/
Kas ir supernovas, kur meklēt Visuma visjaudīgākos sprādzienus? Supernovas kā attāluma mēraukla un smago metālu fabrika, kas ir nozīmīgs posms zvaigžņu, planētu un dzīvības veidošanās ķēdē. Kā supernovas var meklēt un novērot amatieri?
- Vai Zeme pārvietojās Henrijam VIII? /Maiks Edmunds no Kārdifas universitātes/
Vai Henrijs VIII, kuru mēs pazīstam kā karali ar daudzām sievām, zināja par Kopernika heliocentrisma ideju, kad viņš atteicās no Romas virsvaras un katolicisma? Izpētot tā laika personības, kas pabijušas Tjūdoru galmā un kuras pazina Koperniku, jāatzīst, ka Henrijs VIII varēja zināt par Zemes griešanos ap Sauli, pirms viņš salauza attiecības ar Romu.
- Tikšanās ar doktoru Braienu Meju un seru Patriku Mūru
- Ar atgriešanos cefeīdās, Polārzvaigzne! /Alans Penijs no Dienvidāfrikas astronomiskās observatorijas un Sv. Endrjū universitātes/
Polārzvaigzne pamazām atgūst savu maiņzvaigznes statusu. Sākot no 1900. līdz 1995. gadam tās mainība kļuva arvien mazāk un mazāk iztiekta. Zinātnieki domāja, ka tā pārstās būt par maiņzvaigzni, bet bažām nav pamata.
- Jaunākās ziņas no Cassini /Viljams Makinons no Vašingtonas universitātes/
Ko Cassini ir uzzinājis jaunu par Saturna neparastajiem pavadoņiem - ledus geizeru pasaules Encelada, tumšo Fēbi un Japetu?
- Dzīvot galaktiku kopā /Ričards Bauvers no Durhamas universitātes/
Dzīve biezi apdzīvotā galaktiku kopā ir bīstama - galaktiku sadursmes un spēcīgs starojums. Piena Ceļa galaktikas liktenis, kad tā satiksies ar Andromēdu. Nākotnē, ņemot vērā Visuma izplešanos, Pienomēdas tuvumā nebūs nevienas galaktikas, tās būs pieejamas tikai arhīvos un datorsimulācijās.
- SETI: kurp dodamies /Džila Tartere no SETI institūta/
SETI nākotnes ieceres - Alana teleskopu masīva izveide, optisko teleskopu izmantošana attīstītu būtņu un tehnoloģiju meklējumos. SETIQuest izveide un publikas piesaiste.
Tiekamies 2011. gadā!
|
