| Ir zemestrīces, kuras novērojam uz mūsu pašu planētas Zeme. Ir zvaigžņu trīces, kuras likušas pamatus helioseismoloģijai un astroseismoloģijai. Izrādās, ka ir arī tādas asteroīdtrīces, kuras piedzīvo lidojošie klints bluķi, ja tie nonāk pārāk tuvu Zemei. Gadu desmitiem ilgi zinātnieki ir pētījuši kādu iespaidu uz Zemi var atstāt asteroīdi. Jaunākais pētījums, kuru veicis Mičiganas tehnoloģiju institūta profesors Ričards Binzels, fokusējas uz pretēju scenāriju - kādu iespaidu uz asteroīdiem atstāj Zeme. Izrādās, ka visai ievērojamu un, piedevām, lielā attālumā. Iespējams, ka šis pētījums palīdzēs atklāt, no kurienes nāk lielākā daļa meteorītu, kas atrodami uz Zemes, kā arī radīs jaunu zinātni - asteroīdu seismoloģiju. Analizējot Zemei tuvo asteroīdu datus, Binzels noteica, ka gadījumā, ja asteroīda orbīta atrodas noteiktā attālumā starp Zemi un Mēnesi, tas var piedzīvot "seismisko trīci". Tā var būt tik spēcīga, ka svaigākais regolīts no asteroīda dzīlēm tiek izsviests virspusē. Astronomus jau sen interesē šie "svaigie" asteroīdi, jo to spektrālais signāls atbilst aptuveni 80% no visiem uz Zemes atrastajiem meteorītiem. Iespējams, ka Zemes un Mēness pievilkšanās spēku mijiedarbība rada asteroīdtrīces. Interesanti, ka šāda tipa objekti netiek novēroti galvenajā asteroīdu joslā, kas atrodas starp Marsu un Jupiteru. Planetārais zinātnieks Klarks Čepmens uzskata, ka Binzela darbs ir "revolucionārs", jo parāda, ka ne tikai sadursmes spēj ietekmēt asteroīdu virsmu. Binzels izmantoja Havaju salu teleskopu, lai izpētītu 95 Zemei tuvos asteroīdus, kuri lidojuši garām Zemei pēdējo 500 000 gadu laikā. Atklājās, ka aptuveni 75 no tiem ir lidojuši tuvāk Zemei nekā atrodas Mēness. Aptuveni 1/4 daļa no pētāmajiem objektiem ir "svaigi" asteroīdi. Izrādījās, ka asteroīds, kurš lido 16 Zemes rādiusu attālumā vai tuvāk, piedzīvo vibrācijas, kuru rezultātā uz virsmas var nonākt svaigs materiāls no asteroīda dzīlēm. Agrāk tika uzskatīts, ka asteroīdam jālido daudz tuvāk (1-2 Zemes rādiusu attālumā), lai uz tā notiktu ievērojamas fiziskas izmaiņas. Pagaidām asteroīdu seismoloģija ir pašos pirmsākumos un vēl daudzas lietas ir nezināmas, piemēram, kā notiek pats process un kādēļ tas notiek tādā attālumā. Ir skaidrs, ka process ir atkarīgs no ātruma un saskarsmes ilguma, kā arī no asteroīda formas un regolīta īpašībām, kas klāj virsmu. Binzels nākotnē iecerējis radīt datorsimulācijas, veikt novērojumus un varbūt pat nosūtīt zondes, lai labāk izpētītu šo asteroīdu virsmas īpašības. Viņš vēlas noskaidrot, vai Venēra un Marss iespaido asteroīdus tāpat kā Zeme. EurekAlert |
