 |  |  | | | * 1962. gadā Saule, Mēness, Merkurs, Venēra, Marss, Jupiters un Saturns ir redzami vienlaicīgi 160 attālumā viens no otra. Nākamreiz šīs 5as planētas vienkopus būs redzamas 2040. gada 8. septembrī. * 1963. gadā astronoms Mārtens Šmits atklāj kvazāru sarkano nobīdi. * 1967. gadā startē Lunar Orbiter 3. * 1971. gadā Apollo 14 astronauti Šepards un Mitčels pastaigājas pa Mēnesi. * 1974. gadā ASV kosmosa zonde Mariner 10 pirmo reizi tuvumā nofotografē Venēras mākoņu struktūru. * 1987. gadā startē Japānas zonde Ginga, kas pētīja galaktikas rentgenstaru un gamma staru avotus. * 2002. gadā startē HESSI, kurš fotografēja Saules uzliesmojumus rentgenstaru spektrā. | |
| | |
| | | 18.03.2010 (2334/5) | | | Vai atcerieties pašreģenerējošos robotus, kādi bija sastopami dažās "Terminātora" filmās? Izrādās, ka kosmosā ir sastopami to līdzinieki - asteroīdi, kas spēj ātri atjaunoties pēc kodolsprādziena. Ja pietiekami liels asteroīds trauktos Zemes virzienā, viena no iespējām būtu to uzspridzināt. Izrādās, ka pārāk mazas jaudas sprādziens izraisītu pārāk lēnu fragmentu atdalīšanos un atkārtotu apvienošanos gravitācijas spēku rezultātā. Izveidotās datorsimulācijas rāda, ka šī atjaunošanās spēj notikt ārkārtīgi īsā laika periodā. 
Dons Koricanskis no Kalifornijas universitātes Santakrūzā un Katrīna Plesko no Losalamosas nacionālās laboratorijas Ņūmeksikā izveidoja simulāciju, kurā tika uzspridzināts 1 kilometru liels asteroīds. Kad fragmentu izkliedēšanās ātrums bija pārāk lēns, vajadzēja tikai dažas stundas, lai izveidotos jauns klinšu bluķis. "Fragmenti, kuriem tika piešķirts liels ātrums, aizlidoja prom viens no otra, bet lēni lidojošie atkal apvienojās 2 līdz 18 stundu laikā," skaidroja Koricanskis. Pētījumā, kuru 2009. gadā veica Deivids Dearborns no Lorenca Livermūra nacionālās laboratorijas Kalifornijā, tika noskaidrots, ka 1 kilometru liela asteroīda pilnīgai izkliedēšanai ir nepieciešama 900 kilotonnu kodolbumba. Izrādās, ka tāda ir zemiešiem pieejama. New Scientist | | |
|
| | | poseidons tieši 18/03/2010 11:00 domāja šādi: | | Bik dzeltens raksts - nav nekas minēts, par to, kādam tipam vajag tās 900kt.
Ni-Fe tomēr nav tas pats, kas parasts iežu klucis. Kas ir ļoti svarīgi, jo no tā atkarīgs, kā ir jāspridzina un kas radīsies.
Veicot detonāciju urbumā var iztikt ar daudz mazāku, bet ļoti liels risks, ka būs daudz sīku atlūzu.
Par to apvienošanos - angļu valodā speciāls termins - "pile of rubble" - tas vairs nebūs "jauns klinšu bluķis". Zemes gravitācijas lauka iespaidā +tikko ienāks blīvākajos atmosfēras slāņos, tā sadalīsies un katram gabalam kinētiskā enerģija ir par masas attiecību zemāka. + daļa būs novirzīta prom.. | | |
| | Guigo tieši 18/03/2010 11:59 domāja šādi: | | | gribētu redzēt, kā tādu urbumu kāds varētu uztaisīt bluķī, kas tuvojas Zemei, pie tam vēl Ni-Fe monstrā. tas viss ir tikai teoretizēšana, man liekas labāk tad censties izmainīt šito objektu trajektorijas, nevis mēģināt saspridzināt. | | |
| | Nelabojams tieši 18/03/2010 13:31 domāja šādi: | | | Uzspēlējiet veco labo The DiG un jūs redzēsiet, kas darāms un ar ko tas var beigties :D | | |
| | peleks tieši 19/03/2010 19:42 domāja šādi: | | | kas tas ir pa The Dig?? rakšanas simulators?? :D skan jau smieklīgi :D uzreiz asociējās ar bedru rakšanu un pieredzes vākšanu, paceļot līmeni dabūn piem kramu, ar ko lāpstu uzasināt!! :D (līdz lāpstai ar jātiek :D sāk laikam ar rokām, tad mietu urbināt u.t.t.) :)) | | |
| | marchello12 tieši 20/03/2010 19:20 domāja šādi: | | | Lielākā jauda vēsturē ir bijusi 50 MT, pat ja tas bluķis ir no dzelzs, ar 50 MT noteikti vajadzētu pietikt... | | |
|
| | | Kāpēc debesis ir zilas? Kas ir Mēness neredzamā puse? Cik karsta ir viskarstākā zvaigzne? Kā sauc cilvēku, kurš pirmais lidoja kosmosā? Jums noteikti ir jautājumi, uz kuriem vēlētos saņemt atbildes. Ja tie ir saistīti ar astronomiju - neturiet sveci zem pūra - uzdodiet jautājumu mums. | |
|
