| Aiz galaktikas ESO 130-001 stiepjas divas garas astes, kuras ir izdevies novērot, izmantojot Čandras rentgenstaru observatoriju. Megana Donahjū no Mičiganas štata universitātes apraksta šo fenomenu kā "pārsteidzošs" un "fantastisks". Donahjū ir viena no starptautiskas astronomu komandas zinātniecēm, kas novēroja šīs astes, izmantojot Čandras rentgenstaru observatoriju. 
"Dubultā aste ir ļoti interesanta un grūti izskaidrojama," teica profesore Donahjū. "Tie varētu būt divi dažādi gāzes avoti, bet varbūt fenomens saistīts ar magnētiskajiem laukiem. Mēs to nezinām." Milzu aste, kuras garums pārsniedz 200 000 gaismas gadu, stiepjas labu gabalu aiz galaktikas. Parasti jaunu zvaigžņu veidošanās notiek galaktiku ietvaros, nevis, kā šajā gadījumā, gāzu astē, kas stiepjas aiz Visuma salas robežām. "Šī sistēma ir kaut kas traks, jo mēs redzam zvaigžņu veidošanos tālu ārpus jebkuras galaktikas," teica Donahjū. "Parasti zvaigžņu veidošanās notiek galaktiku diskos. Tas, ko mēs šeit novērojam, ir kaut kas negaidīts." Pirmo reizi šo gāzes asti atklāja pirms trim gadiem, izmantojot dažādus teleskopus. Jaunākajos novērojumos tika pamanīta otra aste un vēl viena galaktika ESO 137-002, kurai tika konstatēta karstas gāzes aste, kura ir spēcīgs rentgenstaru avots. Kāpēc šīs jaunizveidotās zvaigznes atrodas tajā vietā ir noslēpums. Astronomi teoretizē, ka aste ir "savilkusi" materiālu no apkārtējiem gāzu mākoņiem un izveidojusi tā dēvētās "bāreņzvaigznes". "Jo vairāk mēs šo sistēmu vērojam, jo vairāk tā mūs pārsteidz," teica Donahjū. Gāzes astes ir redzamas dienvidu puslodē redzamajā galaktiku kopā Abell 3627. Galaktika ESO 137-001 atrodas aptuveni 219 miljons gaismas gadu attālumā no Zemes. Chandra X-Ray Observatory | 
