STARSPACE.LV

Observatorija
forums
Vēsture
Saules sistēma
Visums
Vērojam debesis
Tehnoloģijas
Astro[zinātne]
Interesanti
NENOKAVĒ!
Šodien vēsturē

Arizonas štata universitāte iegūst īpašumā jaunāko Marsa meteorītu

23.01.2012 (1726/8)
Arizonas štata universitātes Meteorītu izpētes centra kolekcijai ir pievienots jauns un vērtīgs eksemplārs - rets Marsa meteorīts, kas 2011. gada jūlijā nokrita Marokas dienvidos. Jāatgādina, ka tas ir pirmais meteorīts no Marsa pēdējo 50 gadu laikā.

Kopš 1492. gada, kad tika novērota meteorīta nokrišana Ensisheimā, 1200 gadījumos ir izdevies atrast meteorītu pēc tam, kad ir fiksēta tā krišana.

"Nokritis" ir meteorīts, kuru kāds ir redzējis lidojam debesīs, bet "atrasts" ir tāds, kuru neviens nav redzējis krītam, bet ir atrasti fragmenti. Iespējas atrast meteorītu ir nelielas. Vēl niecīgāka varbūtība ir, ka izdosies ieraudzīt meteorītu krītam un pēc tam to arī atrast. Ja vēl izdodas ieraudzīt krītam un pēc tam atrast meteorītu no Marsa, varat uzskatīt, ka jums ir neaprakstāmi paveicies. Meteorīti no Marsa ir aptuveni 1 miljonu reižu retāk sastopami nekā zelts. Attiecīgi tie ir arī dārgāki. Vidēji Marsa meteorīts ir desmit reizes dārgāks nekā zelts.

"Meteorīti no Marsa ir ārkārtīgs retums," teica Laurenss Gārvijs. "Mazāk nekā 0,5% no nokritušajiem ir no Marsa. Šis jaunais paraugs ir viens no visvērtīgākajiem mūsu kolekcijas ieguvumiem pēdējo desmitgažu laikā."

Universitātes Meteorītu izpētes centrā atrodami 1700 nokritušu un atrastu meteorītu paraugi no visas pasaules. Lielākā daļa no tiem ir nākuši no asteroīdu joslas, bet ir arī daži eksemplāri no Mēness un Marsa.

Lai arī katru gadu tiek atrasti daži jauni Marsa meteorītu fragmenti, līdz 2011. gadam bija tikai četri gadījumi, kad bija izdevies novērot un pēc tam atrast Marsa meteorītu.

1815. gadā Marsa atlūza nogāzās Šasignī ciemā Francijā, 1865. gadā Šergoti (Indija), 1911. gadā krišanu novēroja un meteorītu atrada Naklā (Ēģipte). Ceturtais nokrita 1962. gadā Zagami (Nigērija).

Jaunākais Marsa meteorīts - Tissint - ir piektais gadījums, kad tika novērota meteorīta krišana un pēc tam atrasti fragmenti.

Arizonas štata universitātes kolekcijā ir gabaliņi no visiem pieciem "krišanas" gadījumiem, kā arī seši atrasti Marsa meteorīti. Pavisam pasaulē ir zināmi 61 atšķirīgi Marsa meteorīti.

Šobrīd ir atrasti gandrīz 7 kilogrami Tissint meteorīta gabaliņu. Centrs savā īpašumā ieguva vienu no lielākajiem fragmentiem, kura masa ir 349 grami. Tas patlaban ir lielākais Marsa meteorīts universitātes kolekcijā.

"Tas ir nozīmīgs ieguvums mūsu kolekcijai gan no zinātniskā, gan izglītojošā aspekta," teica centra direktore profesore Mēnakši "Mini" Vadva. "Mēs plānojam to izpētīt savās laboratorijās, lai noskaidrotu, kad un kā tas veidojies."

Lielais akmens būs pieejams apskatei, bet zinātniskajai izpētei tiks izmantots 21 gramus liels paraugs.

Arizona State University

Vidējais vērtējums: raksts vēl nav novērtēts
Citi jaunumi

Komentāri

Andis tieši 23/01/2012 11:45 domāja šādi:
Atgādiniet lūdzu - kā var ar tādu pārliecību zināt, ka tas meteorīts ir no Marsa?
Karlis tieši 23/01/2012 12:38 domāja šādi:
Ja nemaldos, tad kādu gabaliņu no tā meteorīta iztvaicē un no iegūto gāzu sastāva tad arī izsecina, no kurienes tas ir nācis. Visiem Marsa meteorītiem ir vienāds sastāvs.
Nelabojams tieši 23/01/2012 12:56 domāja šādi:
Ar vienu piebildi - izotopiskais sastāvs. Tieši tas ir lielā mērā katra debess ķermeņa "pase', jo atspoguļo tā individuālo veidošanās un attīstības vēsturi.
Andis tieši 23/01/2012 13:51 domāja šādi:
Bet kas tiek ņemts par paraugu, ar ko salidzināt sastāvu? No Marsa takš nav atvesti akmeņu paraugi. Uz paša Marsa ir veikta iežu sastāva analīze un rezultāti nosūtīti uz Zemi?
poseidons tieši 23/01/2012 14:59 domāja šādi:
Andis - zendes ar Marsa gan ir bijušas.

Interesantāks jautājums - cik ilgi tas meteorīds apkārt lidinājās - kad tika izsists no Marsa..
rupucis tieši 23/01/2012 23:11 domāja šādi:
Meteorītu karsējot vai izšķīdinot skābēs, no tā izdalās argons un citas gāzes ar Marsam raksturīgo izotopu proporciju (ko noteica jau Viking masu spektrometri). Lidojot orbītā ap Sauli, meteorīts uzkrāja kosmisko staru pēdas, kas izpaužas noteiktu retu izotopu (tsk. radioaktīvo) daudzumā.
Andis tieši 24/01/2012 09:14 domāja šādi:
Bet vai var droši zināt, ka Marsam raksturīgās izotopu proporcijas nav raksturīgas arī citām planētām, pavadoņiem, asteroīdiem?
elmurcis tieši 24/01/2012 23:21 domāja šādi:
Marss ir vienīgais reālais debesu ķermenis (atskaitot Mēnesi) no kura varētu atceļot asteroīda izsistās "lauskas"... Jupitera pavadoņi - ārpus asteroīdu joslas + spēcīgā gravitācija... Venēra - planētas atmosfēra+Zemei līdzīgā gravitācija = ļoti maza iespējamība, ka vispār kaut kas spētu šo planētu pamest....
tā teikt.. izslēdzot gandrīz nereālo, paliek visreālākais - Marss ar vājāku gravitāciju, nelielu atmosfēras pretestību un... atšķirīgu virsmas ķīmisko sastāvu.
Identificē sevi!
E-pasts (netiks publicēts)
Manas domas
pavadonis komēta Mēness teleskops melnais caurums Piena Ceļš Marss ziedojums konkurss Saturns krāteris Visums kosmosa kuģis observatorija Starparty Jupiters Saule asteroīds astronauts galaktika zvaigzne planēta satelīts palīdzība astronomija Zeme atmosfēra Starptautiskā kosmiskā stacija kosmoss StarSpace
Ziņas īsumā
ESTCube-1 kameras pirmā gaisma (153/0)
Pavlova vulkāna izvirdums (182/0)
Galaktiku kopas, kvazāri un E-ELT (16214/6)
Jūdžina Sernana un Harisona Šmita rekords pārspēts! (237/1)
Vai Saule mostas? (323/1)
Jaunākais forumā
Statīva montējuma stabs. (shauttra)
Ziimeejam zvaigznes! (x-f)
Anekdotes. (Ortsa)
Astrofoto ar pieticīgu aprīkojumu (Andris R)
Novēliet Hedfīldam veiksmīgu mājupceļu! (x-f)
Some Strange Things Are Happening To Astronauts (Redaktors)
Meeness , planeetas, u.c... (Ortsa)
audi for star trek (cydonia)
iss video (cydonia)
C/2011 L4 Pan-Starrs kometa (Ortsa)
Kas, kad, kapēc, kur?

Kāpēc debesis ir zilas? Kas ir Mēness neredzamā puse? Cik karsta ir viskarstākā zvaigzne? Kā sauc cilvēku, kurš pirmais lidoja kosmosā?

Jums noteikti ir jautājumi, uz kuriem vēlētos saņemt atbildes. Ja tie ir saistīti ar astronomiju - neturiet sveci zem pūra - uzdodiet jautājumu mums.