| Jaunā observatorija, kas vēl tikai tiek būvēta, ir palīdzējusi astronomiem paveikt svarīgu atklājumu netālu esošas sistēmas izpratnē un sniegt svarīgu ieskatu, kā šādas sistēmas veidojas un attīstās. Astronomi, izmantojot Atakamas Lielo milimetru/submilimetru masīvu (ALMA), ir atklājuši, ka planētām, kuras riņķo ap zvaigzni Fomalhautu, ir jābūt izteikti mazākām nekā sākotnēji uzskatīts. Šis ir pirmais publicētais zinātniskais rezultāts, kura tapšanā izmantoti ALMAS dati, kas iegūti pirmajā visas pasaules astronomiem pieejamajā novērojumu periodā. Pateicoties ALMA skaidrajiem putekļu diska jeb gredzena, kas riņķo ap Fomalhautu, attēliem, zinātnieki varēja veikt precīzus pētījumus. Zvaigzne atrodas aptuveni 25 gaismas gadu attalumā no Zemes. Šie attēli palīdz atrisināt pirmo novērojumu pretrunas. ALMA attēli atklāj, ka planā, putekļainā diska iekšējās un ārējās malas ir ļoti asas. Kombinējot šo informāciju ar datrsimulācijām, zinātnieki secināja, ka putekļu daļiņas diskā notur divu planētu gravitācijas ietekme. Viena planēta atrodas tuvāk zvaigznei nekā diskam, bet otra tālāk. 
Aprēķini arī atklāja šo planētu iespējamos izmērus. Tās ir lielākas nekā Marss, bet ne vairāk kā dažas reizes lielākas par Zemi. Šie izmēri ir izteikti mazāki par sākotnēji noteiktajiem izmēriem. 2008. gadā NASA/EKA Habla kosmiskā teleskopa attēlā bija redzama iekšējā planēta. Tad uzskatīja, ka tā ir lielāka nekā Saturns, mūsu Saules sistēmas otrā lielākā planēta. Tomēr turpmākajos novērojumos ar infrasarkanajiem teleskopiem neizdevās atkārtoti atrast šo planētu. Šī neveiksme daudziem astronomiem lika šaubīties par planētas esamību Habla attēlā.
Habla redzamās gaismas attēls atklāja arī ļoti mazus putekļu graudus, kurus uz
ārpusi virzīja zvaigznes starojums, tādejādi padarot neskaidru putekļa diska struktūru. ALMA novērojumi lielākos viļņu garumos nekā redzamā gaisma ļāva izsekot lielākus putekļu graudus, aptuveni 1mm diametrā, kurus zvaigznes starojums nepārvietoja. Tie skaidri atklāja diska asās malas un gredzenveida struktūru, kas liecināja par divu planētu gravitācijas ietekmi. 
„Apvienojot ALMA novērojumos redzamo gredzena formu ar datoru modeļiem, mēs varam strikti ierobežot jebkuras planētas masu un orbītu, kas atrodas gredzena tuvumā,” teica Ārons Bolejs, pētījuma vadītājs un Sagāna stipendiāts no Floridas universitātes ASV. „Planētu masām ir jabūt mazām, jo savādāk šīs planētas iznīcinātu gredzenu. Planētu mazais izmērs izskaidro, kādēļ tās agrāk nevarēja atrast ar infrasarkanos starus uztverošo instrumentu palīdzību.” ALMA pētījums atklāj, ka gredzena platums aptuveni 16 reizes pārsniedz attālumu no
Saules līdz Zemei, bet gredzena biezums ir 7 reizes mazāks nekā platums. „Gredzens
ir šaurāks un planāks, nekā mēs agrāk domājām,” teica Metjū Peins no Floridas
universitātes. Gredzens atrodas 140 reizes tālāk no zvaigznes nekā Zeme no Saules. Mūsu Saules sistemā Plutons atrodas aptuveni 40 reizes tālāk no Saules nekā ir Zeme. „Pateicoties mazajiem izmēriem un lielajam attālumam no zvaigznes, šīs planētas ir vienas no aukstākajām zināmajām planētam, kas riņķo ap normālu zvaigzni,” paturpināja Ārons Bolejs. Zinātnieki novēroja Fomalhauta sistēmu 2011. gada septembrī un oktobrī, kad bija pieejama tikai aptuveni ceturtā daļa no ALMAS ieplanotajām 66 antenām. Kad nākamgad celtniecības darbi tiks pabeigti, pilnā sistēma būs vēl jaudīgāka. Pat šajā agrīnajā zinātnes fāzē, ALMA jauda bija pietiekama, lai varētu atklāt izvairīgo struktūru, kas nebija ieraugāma agrāk veiktajos novērojumos milimetru viļņu diapazonā. 
Spožais Fomalhauts un tā apkārtne
„Lai arī ALMA vēl nav pabeigts, tas jau ir spēcīgākais šāda veida teleskops. Šis ir
tikai sākums aizraujošai, jaunai disku un planētu veidošanās pētījumu ērai,” noslēgumā teica ESO astronoms un komandas dalībnieks Bils Dents (ALMA, Čīle). Atakamas Lielais milimetru/submilimetru Masīvs (ALMA) ir starptautiska astronomijas laboratorija. Tā tiek veidota, sadarbojoties Eiropas, Ziemeļamerikas, Austrumāzijas institūcijām un Čīles Republikai. ALMA Eiropā finansiāli atbalsta Eiropas Dienvidu observatorija (ESO), Ziemeļamerikā to atbalsta Nacionālais zinātnes fonds (NSF) kopā ar Kanādas Nacionālo pētījumu padomi (NRC) un Taivānas Nacionālo pētījumi padomi (NSC), kā arī Austrumāzijā to atbalsta Japānas Nacionālais dabas zinību institūts (NINS) sadarbībā ar Ķīnas Akadēmiju (AS) Taivānā. ALMA celtniecību un darbību kā Eiropas pārstāvis koordinē ESO, kā Ziemeļamerikas pārstāvis - Nacionālā radioastronomijas observatorija (NRAO), kuru vada asociācija Apvienotās Universitātes Inc. (AUI) un Austrumāzijas vārdā šīs funkcijas veic Japānas Nacionālā astronomijas observatorija (NAOJ). Apvienotā ALMA Observatorija (JOA) nodrošina vienotu ALMA vadību, būvniecību un darbību. ESO |
