Šī antīkā zvaigzne atrodas pundurgalaktikā Skulptora zvaigznājā nieka 290 000 gaismas gadu attālumā. Zvaigznes ķīmiskais sastāvs ir ļoti līdzīgs Piena Ceļa vecāko zvaigžņu sastāvam. Šis atradums apliecina, ka mūsu galaktika kādreiz aktīvi nodarbojusies ar kanibālismu un mūsdienās novērojamo izmēru ir sasniegusi, aprijot daudzas pundurgalaktikas.

"Šī zvaigzne ir gandrīz tikpat veca kā Visums," teica astronome Anna Frēbela no Hārvardas-Smitsona astrofizikas centra.

Pundurgalaktikas ir mazas galaktikas, kurās ir tikai daži miljardi zvaigžņu. Lielās galaktikās, tādās kā Piena Ceļš, ir simtiem miljardu zvaigžņu. Vispārpieņemtajā galaktiku veidošanās modelī lielākās galaktikas savu pašreizējo formu ir sasniegušas miljardiem gadu laikā, aprijot mazākos kaimiņus.

"Ja jūs varētu vērot mūsu galaktikas attīstību kā filmu, jūs redzētu pundurgalaktikas, kas kā bišu spiets virpuļotu ap Piena Ceļu," stāstīja Frēbela. "Laika gaitā tās saskrējās un to zvaigznes apvienojās, lai izveidotu vienu lielu galaktiku - Piena Ceļu."

Ja pundurgalaktikas ir lielo galaktiku pamatsastāvdaļas, tad līdzīga sastāva zvaigznēm ir jāatrodas abu tipu galaktikās, jo īpaši tas attiecas uz vecām zvaigznēm, kuru sastāvā ir maz metālu. Astronomiem metāli ir visi elementi, kas ir smagāki par ūdeņradi un hēliju. Šie smagākie elementi ir zvaigžņu evolūcijas produkti, kuri Visuma agrīnajos posmos bija ārkārtīgi niecīgā daudzumā. Tādēļ vecākās zvaigznes ir "metālnabadzīgas".

Piena Ceļa oreolā sastopamo veco zvaigžņu sastāvā metāli ir pat 100 000 reižu mazāk nekā Saulē, kas ir tipiska jauna, ar metāliem bagāta zvaigzne. Agrākajos pētījumos pundurgalaktikās nebija izdevies atrast vecas zvaigznes, kuru sastāvā būtu maz smago elementu.

"Šķita, ka Piena Ceļā ir daudz primitīvākas zvaigznes nekā jebkurā pundurgalaktikā," teica pētījuma līdzautors Džošs Simons no Kārnegī institūta observatorijas. "Ja pundurgalaktikas ir Piena Ceļa izejmateriāls, tad ir grūti saprast, kādēļ tajās nav līdzīgu zvaigžņu."

Kā jau tika minēts iepriekšējā rakstā, arī šī komanda nonāca pie līdzīga secinājuma - metodes, ar kurām tika meklētas metālnabadzīgās zvaigznes, izrādījās nepilnīgas. Kalifornijas tehnoloģijas institūta astronoms Evans Kirbijs izveidoja procedūru, kas ļāva noteikt metāla koncentrāciju lielam zvaigžņu daudzumam vienlaicīgi. Tādejādi metālnabadzīgo zvaigžņu meklējumi pundurgalaktikās kļuva efektīvāki.

"Tas bija grūtāk nekā atrast adatu siena kaudzē. Mums vajadzēja atrast adatu adatu kaudzē," teica Kirbijs. "Mēs atlasījām vienu no tūkstošiem."

Skulptora pundurgalaktikā tika atrasta viena blāva, 18. zvaigžņlieluma zvaigzne - S1020549. Kārnegī Magelāna-Kleja teleskops Čīlē tika izmantots, lai iegūtu zvaigznes spektru. Metālu koncentrācija izrādījās aptuveni 6000 reizes mazāka nekā Saulē. Tas ir aptuveni piecas reizes mazāka smago metālu koncentrācija nekā agrāk bija atrasts pundurgalaktikās.

Zvaigznē S1020549 pilnībā iztrūkst tādi elementi kā magnijs, kalcijs, titāns un dzelzs. Kopējā smago elementu aina atbilst vecākajām Piena Ceļa galaktikas zvaigznēm, kas apstiprina hipotēzi, ka sākotnēji zvaigznes veidojušās pundurgalaktikās.

Zinātnieki cer atrast jaunas Visuma primitīvākās zvaigznes, lai gan attālums un blāvums ir patiess izaicinājums mūsdienās pieejamajiem optiskajiem teleskopiem. Nākamās paaudzes teleskopi, kas tiks aprīkoti ar augstas izšķirtspējas spektrogrāfiem, pavērs jaunu logu uz galaktiku evolūcijas un zvaigžņu sastāva izpēti.

Harvard-Smithsonian Center for Astrophysics

Komentāri