| Vai plašais Hellas baseins uz Marsa kādreiz bija milzīgs ezers? Jauns ģeoloģiskās kartes projekts norāda uz nogulumiežiem, kas veidojušies lielu stāvošu ūdeņu rezultātā. Agšējo slāņu atsegumi Hellas baseina austrumu malā tiek atpazīti kā nogulumiežu krājumi, kas readušies erozijas rezultātā, kā arī augšējā plato materiālam pārvietojoties uz plašo ūdenskrātuvi. "Jaunais kartējums apstiprina iepriekšējos pētījumus un ierobežo šos iedomātos ezerus laika posmā pirms 4,5 līdz 3,5 miljardiem gadu," teica doktors Leslijs Blīmāsters (Dr. Leslie Bleamaster, research scientist at the Planetary Science Institute). 
Hellas baseins ir vairāk nekā 2000 km plats un 8 km dziļš. Tā ir lielākā struktura uz Marsa, kas radusies trieciena rezultātā. Izmantojot datus no vairākām misijām, ieskaitot Viking Orbiter, Mars Global Surveyor un Mars Odyssey, zinātnieki izskaidroja ģeoloģiskos materiālus un propocesus, kas izveidoja Hella Planitia apgabalu Marsa dienvidu puslodē. Kartēšanas komanda sistemātiski caurlūkoja augstas izšķirtspējas attēlus un atklāja, ka Hellas Planitia austrumu daļa, kur tika atrasti nogulumiežu krājumi, "ir unikāla pēc sava rakstura veidojot nogulumu saplūšanu un grimšanu." "Mūsu karte, ainavas un materiālu novērtējums Hellas reģionā, no baseina malas līdz pat pamatnei, norāda uz Marsa klimata izmaiņām ilgā laika posmā, tā pārpilnībā, izplatībā un izzušanā laika gaitā," teica Blīmāsters. Kartēšanas projekts stiprina agrākos pētījumus, kas sākotnēji ieteica ideju par plašo Hellas ezeru.
Jauno reģiona karti var aplūkot šeit. Planetary Science Institute |
