| Cilvēks ir ļoti bailīgs radījums. Dažādas fobijas mūs vajā no bērnības līdz sirmam vecumam. No kā tik cilvēks nemēdz baidīties - zirnekļi, čūskas, tumsa, citplanētieši, briesmoņi... Šoreiz par pavisam ne-astronomisku un arī ne pārāk zinātnisku tēmu - briesmoņiem. LiveScience paspārnē ir tapis briesmoņu tops, kurā tad arī ieskatīsimiem.  10. vieta - Ogopogo briesmonis, kas dzīvo Kanādas ezerā Okanaganā. Agrāk indiāņi esot vienmēr pienesuši ziedojumus ūdens garam, ja nācies šķērsot ezeru netālu no vietas, kur šobrīd it kā dzīvojot Ogopogo. Lai arī saistība starp indiāņu leģendu un mūsdienu briesmoni ir tikai spekulācijas, cilvēki bieži vien ziņo par dažādām dīvainībām. Katrā ziņā Ogopogo esot daudz reālāks nekā Lohnesa briesmonis.
9. vieta - drakoni, kas iespējams ir vieni no senākajiem briesmoņiem, kas sastopami dažādu tautu daiļradē - milzu čūskas un ķirzakas. Pat Bībelē, Ījaba grāmatā ir aprakstīts šāds jūras briesmonis. Viena no tautām, kura drakonus ļoti labi "izkopusi", ir ķīnieši. Lai gan arī rietumu pasaule sevišķi neatpaliek. Nu un mūsdienās drakoni ir visai biezā slānī saviesušies dažādos fāntāzijas žanra darbos. 8. vietā atrodas reālākais no visiem briesmoņiem - milzu astoņkājis, kas gadsimtiem ilgi tika uzskatīts par mītu, bet pavisam nesen zinātniekiem izdevās iegūt apstiprinājumu, ka šādi milzeņi patiešām eksistē. 2004. gadā Japānas zinātniekiem izdevās nofilmēt 8 metru garu astoņkāji. Iespējams, ka okeāna dzīlēs esksistē vēl lielāki eksemplāri. 7. vietā atrodas Amerikas "Lohnesa briesmonis" jeb Čemps, kas mitinās Čempleina ezerā. Tā apraksti ir ļoti dažādi. Garumā tas varētu būt no 3 līdz 30 metriem, tam ir tumša āda un vairāki kupri. Nacionālu atpazīstamību un slavu tas iegva 1981. gadā, kad šī briesmoņa fotogrāfiju nopublicēja The New York Times. 2003. gadā gan atklājās, ka tas ir bijis tikai baļkis. 6. vietā nonācis ir šausminošais Čupakabra (tam ir veltīta pat viena X-failu sērija). Spāņu valodā tas nozīmē kazu sūcējs. Kazas esot tā iecienītā barība, bet čupakabra varot uzbrukt ikvienai dzīvai radībai. Ja jums kādreiz izdodas iereudzīt aptuveni metru augstu radījumu ar spēcīgām kājām, gariem ilkņiem un sarkanām acīm, tad ziniet, ka tas ir čupakabra. Plašāku publicitāti šie briesmoņi ieguva 1995. gadā Puertoriko. Latīnamerikāņi uzskata, ka briesmonis radies ASV eksperimentu rezultātā. 5. vietā atrodas sirēnas. Šīs mītiskās būtnes ir nāriņu radinieces, kas sēdēja uz klintīm un pievilināja jūrniekus ar savām skaistajām balsīm līdz tie uzskrēja ar saviem kuģiem uz akmeņiem un aizgāja bojā. 4. vietu ieņēmis slavenais Lohnesa ezera briesmonis Nesija, kas mitinās Skotijas ezerā. Nesija ir slavenākais no ezeru briesmoņiem, bet ne vienīgais. Pirmie Nesijas novērojumi tika reģistrēti jau 1933. gada maijā. Pateicoties šim briesmonim, apkārtējo ciematu un pilsētu labklājību kuplināja tūristu bari. 2003. gadā BBC izvagoja ezeru krustu šķērsu, bet briesmonis tā arī netika atrasts. 3. vietu jeb bronzas godalgu ir ieguvis vilkatis jeb vilkači. Šie mistiskie cilvēka-vilka krustojami jau sen terorizē Eiropas iedzīvotājus. Ja vēl atceramies franču filmu "Vilka brālība", tad atgādināšu, ka filmas notikumi ir balstīti uz stāstu, ka 1764. gadā vilkveidīgs radījums saplosīja daudzus cilvēkus. Vilkatības pamatā ir ideoloģija, ka cilvēks pret savu gribu vai apzināti var pārvērsties par vilkam līdzīgu radījumu vai nu konkrētās dienās, vai pilnmēness laikā, vai konkrētos datumos. 2. vietu un sudrabu ir ieguvis vampīrs. Aptuveni gadsimtu pēc Brēma Stokera Drakulas dzimšanas, interese par vampīriem un ticība tiem nav mazinājusies ne par matu. Filmas, grāmatas, komiksi, dažnedažādi atribūti un pat kulti ir izveidoti, lai turpinātu pielūgt, nīst un baidīties šos cilvēkveidīgos radījumus, kuri to vien gaida, lai kluptu jums pie rīkles un izsūktu asinis. Daži pat sevi sauc par vampīriem un pārtiek no asinīm. 1. vietā ar pārliecinošu balsu pārākumu ir nokļuvis izvairīgākais no visiem briesmoņiem - jetijs jeb sniega cilvēks. Tā neiedomājami augstā popularitāte ir rezultāts 1967. gada it kā dokumentālajiem kadriem, kurus nofilmēja kāds amatieris Kalifornijā. Tā arī nav izdevies pierādīt, ka filma ir autentiska. Žēl, ka šajā digitālisma laikmetā, kad ikvienam ir kāds mehānisms, ar kura palīdzību iemūžināt šos spalvainos milzeņus, tā arī nav izdevies tos atkārtoti nofilmēt. Interesanti, ka šie radījumi māk ļoti perfekti slēpties, neatstājot aiz sevis pilnīgi nekādas liecības. Pamatojoties uz aculiecinieku redzējumiem un liecībām, Ziemeļamerikā vien vajadzētu būt vismaz tūkstotim jetiju. Žēl, ka mazie zaļie nav iekļuvuši briesmoņu topā, lai gan, paskatoties X-failus, tie šķiet varētu pretendēt uz pirmo trijnieku, ja ne pat pirmo vietu. LiveScience |
