 |  |  | | | * 1543. gadā mirst Nikolajs Koperniks, kas ierosināja, ka Saules sistēma ir heliocentriska. * 1954. gadā startē raķete, kas sasniedz 241 km augstumu. * 1960. gadā veiksmīgi startē ASV militārais novērošanas pavadonis Midas 2. * 1961. gadā DRG (Vācijas raķešu biedrība) palaiž 12 vēstuļu raķetes no Vīnes. * 1962. gadā startē Aurora 7 (Mercury MA-7). * 1967. gadā startē Explorer 34, kas pētīja radiāciju un Zemes magnētisko lauku. * 2009. gadā veiksmīgi noslēdzas STS-125 misija, kuras laikā tika apkalpots Habla teleskops. | |
| | |
| | | | 2012 DA14 neiznīcinās pasauli nākamgad | |
| 07.03.2012 (2947/7) | | | Vai nav dīvaini, ka cilvēki tik saasināti uztver katru jaunatklāto asteroīdu un gaida, ka tas atnesīs pasaules galu. Tieši šādā pašā situācijā ir nonācis pagaidām pavisam nevainīgs 45 metrus liels bluķis, kas pazīstams ar nosaukumu 2012 AD14. Nelielo Zemei tuvo asteroīdu 2012. gada februāra nogalē atklāja La Sagras (Spānija) astronomijas observatorijas speciālisti. Tika noteikts, ka tā orbīta ir visai līdzīga Zemes orbītai, bet ir vērsta nedaudz ieslīpi attiecībā pret to. 
Lielāko savas dzīves daļu šis asteroīds pavada tālu prom no Zemes. Aptuveni ik pa sešiem mēnešiem tas pielido tuvāk. Pirms divām nedēļām - 16. februārī, tas palidoja 2,5 miljonu kilometru attālumā. Tas ir aptuveni sešas reizes tālāk nekā Mēness orbīta. 2013. gada 15. februārī plānotā tikšanās būs krietni vien tuvāka. Asteroīds palidos garām mūsu planētai 27 000 kilometru attālumā, kas ir tuvāk nekā lido daļa no satelītiem, tuvāk nekā Mēness. Tomēr tas palidos garām. Lai arī 27 000 kilometri astronomiskos mērogos ir trāpījums gandrīz mērķī, tas tomēr nozīmē, ka šoreiz asteroīds palidos garām. Kas tālāk? NASA JPL prognozē, ka nākamā tuvā satikšanās notiks 2020. gada februārī, bet patlaban ir pārāk maz datu, lai precīzi spriestu par šī asteroīda orbītu un to, cik tuvu tas palidos garām Zemei 2020. gadā. Tā kā novērojumi tiek turpināti, visticamāk, ka ar laiku baltie plankumi tiks aizpildīti un mēs labāk zināsim, kur lido 2012 DA14. Bad Astronomy | | | Vidējais vērtējums: raksts vēl nav novērtēts |
| | |
|
| | | Redaktors tieši 09/03/2012 14:32 domāja šādi: | | Edzku jauka 2012 DA 14 garāmlidojuma animācija.
http://www.youtube.com/watch?v=S7YTmS6U8WM | | |
| | Maza tieši 12/03/2012 12:48 domāja šādi: | | 45m diametrā : cik liels tas nonāktu uz zemes, ja piemēram notiktu sadursme?
Kādi 30m aptuveni, ja? Jo kaut kādai dalai būtu jāsadeg atmosfērā?
Delfos ir tāds neprecīzs raksts par šo. | | |
| | Redaktors tieši 12/03/2012 13:32 domāja šādi: | | Viss atkarīgs no sastāva, laika, kādu objekts pavadīs atmosfērā (krišanas leņķa), ātruma un vēl dažādiem parametriem.
Objekts var nokrist kā viens gabals (noteikti būs vairāki metri), var sasprāgt sīkākos gabalos. Iepriekš to ir visai grūti prognozēt. Tomēr 45 metri ir pietiekami daudz, lai nebūtu patīkami, ja šāds objekts nokrīt blīvi apdzīvotā vietā, piemēram, trāpa daudzīvokļu mājai. | | |
| | nezin tieši 12/03/2012 14:05 domāja šādi: | | | A cik metru lielam tam jābūt, lai pilnībā iznīcinātu kādu lielu pilsētu, piemēram, Maskavu? | | |
| | Jupis tieši 07/03/2013 11:05 domāja šādi: | | | Nu ja jau Čeļabinskas 17(?) metru meteorīts sprāga kā 20 Hirosimas atombumbas, tad sprāgstot pareizā vietā un augstumā Maskavu gluži ne, bet kādu Rīgu tāds varētu gan pa lielam likvidēt. | | |
| | Deja Vu tieši 07/03/2013 16:04 domāja šādi: | | | Asteroīdu trajektoriju rēķināšana - vēl viens piemērs, kā zināšanas dara cilvēkus nelaimīgus :) | | |
| | Spam tieši 07/03/2013 17:05 domāja šādi: | | | Parasti jau nelaimīgi kļūst tie, kam zināšanu ir pamazāk. | | |
|
| | | Kāpēc debesis ir zilas? Kas ir Mēness neredzamā puse? Cik karsta ir viskarstākā zvaigzne? Kā sauc cilvēku, kurš pirmais lidoja kosmosā? Jums noteikti ir jautājumi, uz kuriem vēlētos saņemt atbildes. Ja tie ir saistīti ar astronomiju - neturiet sveci zem pūra - uzdodiet jautājumu mums. | |
|
