STARSPACE.LV

LV | RU
Observatorija
forums
Vēsture
Saules sistēma
Visums
Vērojam debesis
Tehnoloģijas
Astro[zinātne]
Interesanti
NENOKAVĒ!
Šodien vēsturē

200 miljoni mainīgu objektu debesīs

14.01.2012 (696/0)
Kalifornijas Tehnoloģiju institūta un Arizonas universitātes astronomi ir publiskojuši līdz šim lielāko katalogu, kurā atrodami 200 miljoni objektu, kuri maina savu spožumu.

Naksnīgajās debesīs ir atrodami gan asteroīdi, gan uzsprāgušas zvaigznes, gan maiņzvaigznes, kuras uzliesmo, apdziest un kļūst spožākas. Šo fenomenu izpēte astronomiem palīdz izzināt zvaigžņu evolūciju, supermasīvos melnos caurumus galaktiku centrā, kā arī Piena Ceļa uzbūvi. Šī tipa objekti palīdzēja atklāt tumšo enerģiju, kas nosaka Visuma izplešanos.

Izmantojot Katalīnas reālā laika režīmā strādājošā mainīgo objektu projekta (CRTS) resursus, astronomi sistemātiski meklēja debesīs šos dinamiskos objektus, apkopojot rezultātus katalogā, kurš ļaus zinātniekiem visā pasaulē veikt šo objektu izpēti.

"Mainīgo objektu un pārejošo fenomenu, tādu kā zvaigžņu sprādzienu, izpēte ir viena no interesantākajām un augošākajām izpētes jomām astrofizikā," pastāstīja astronomijas profesors Džordžs Djorgovskis. "Daudzos gadījumos tiek iegūta unikāla informācija, kura ļauj izprast šos objektus."

Jauno datu iegūšanai tika izmanots Bigelova kalnā (Arizona, ASV) novietotais 0,7 metru teleskops. Novērojumos tika iekļauti arī Katalīnas debesu izpētes (CSS), Zemei tuvo objektu (NEO) projektos iegūtie dati. Nepārtraukti fotografējot lielus debesu apgabalus un salīdzinot ar agrāk fotografētiem attēliem, CRTS ļauj novērot spožuma izmaiņas aptuveni pusmiljardam objektu.

Jaunajā katalogā atrodama tā dēvētā spožuma vēsture 200 miljoniem zvaigžņu un citu objektu. Šie dati iegūti, veicot vairāk kā 20 miljardus neatkarīgu mērījumu.

"Šis objektu katalogs ir ievērojami lielāks nekā iepriekšējais šāda tipa datu apkopojums," piebilda Endrjū Dreiks. "Tas ļaus visai astronomu sabiedrībai veikt interesantus pētījumus."

Viena no šī pētījuma unikālajām iezīmēm ir tā pieejamība un aktualitāte.

"Mēs atklājam pārejošos notikumus un publiskojam tos elektroniski reālā laika režīmā," skaidroja Dreiks. "Tādejādi ikviens var sekot tiem līdzi un atklāt kaut ko jaunu."

"Tas ir labs zinātnisko datu līdzdalīšanas un atkārtotas izmantošanas piemērs," teica Djorgovskis. "Mēs ceram, ka mūsu darbs kalpos kā labs piemērs, kā 21. gadsimtā realizējams apjomīgu datu ieguves projekts."

Katalogā atrodamas vairāk kā 1000 pārnovas, ieskaitot dažas ļoti neparastas. Tāpat tur atrodami simtiem kataklizmisko mainīgo objektu, kas ir zvaigžņu pāri, kuros matērija no viena objekta tiek pārnesta uz otru. Kataloga lielākā "masa" ir maiņzvaigznes. Tāpat tur ir atrodamas punduru novas, kas ir dubultzvaigžņu sistēmas, kuru spožums mainās ļoti būtiski.

"Ar katru no mūsu teleskopiem, meklējot bīstamos asteroīdus, mēs vienas nakts ietvaros iegūstam simtiem fotogrāfiju." piebilda Edvards Bīšors. "2005. gadā mēs astronomu sabiedrībai vaicājām, vai viņiem šie dati ir vajadzīgi. Mēs esam apmierināti, ka izdevās realizēt šo sadarbību. Es pieņemu, ka tas ir milzīgs sasniegums un lielisks piemērs, kā iegūt vēl lielāku labumu no nodokļu maksātāju naudas."

Komandas vadītājs pastāstīja, ka drīzumā katalogam tiks pievienoti arī dati no Lemona kalna 1,5 metru teleskopa (Arizona, ASV) un Saidingspringsas 0,5 metru teleskopa (Austrālija).

California Institute of Technology

Citi jaunumi

Komentāri

Identificē sevi!
E-pasts (netiks publicēts)
Manas domas
kosmoss StarSpace konkurss zvaigzne palīdzība krāteris observatorija atmosfēra teleskops galaktika zonde Saule ziedojums asteroīds Marss Visums astronauts Saturns pārnova satelīts Starptautiskā kosmiskā stacija kosmosa kuģis Mēness pavadonis komēta astronomija Zeme Jupiters orbīta planēta
Ziņas īsumā
Uz Ķīnas kosmisko staciju dosies trīs astronauti (182/0)
Pārnovu gaidot (201/2)
Novēro, pēti, izzini... astronomijā (4284/3)
Amarālas krāteris (279/0)
Lielais daļiņu paātrinātājs 2012. gadā tiks darbināts ar lielāku jaudu (471/1)
Par sniegu (269/0)
Vega startējusi veiksmīgi (176/0)
Virpulis (364/1)
SpaceX 2014. gadā orbītā nogādās AsiaSat satelītus (258/2)
Kas tur uz Marsa mētājas? (717/0)
Jaunākais forumā
Anekdotes. (x-f)
ideja Par rocket sled launch assist (Epis)
Nibiru / Planēta X (Spam)
500 mm amatieru reflektors Latvijā (peleks)
Pārnova galaktikā M 101 (Andris R)
Comet C/2009 P1 (Garradd) (Andris R)
SKS (ISS) uz Mēness fona (Andris R)
Saule kļuvusi aktīvāka (peleks)
astronomy.fm (cydonia)
Krītošā zvaigzne, meteors (30.01.2012) (Andris R)
Kas, kad, kapēc, kur?

Kāpēc debesis ir zilas? Kas ir Mēness neredzamā puse? Cik karsta ir viskarstākā zvaigzne? Kā sauc cilvēku, kurš pirmais lidoja kosmosā?

Jums noteikti ir jautājumi, uz kuriem vēlētos saņemt atbildes. Ja tie ir saistīti ar astronomiju - neturiet sveci zem pūra - uzdodiet jautājumu mums.