| NASA Keplera misijas ietvaros atklātas 11 jaunas planētu sistēmas, kurās atrodas 26 planētas. Tādejādi gandrīz dubultojas apstiprināto Keplera atklāto planētu skaits un trīskāršojas to zvaigžņu daudzums, kuru diskus šķērso vairāk kā viena planēta. Astronomi cer, ka šādas sistēmas palīdzēs izprast, kā veidojas planētas. Visas apstiprinātās planētas riņķo netālu no sistēmā esošajām zvaigznēm un to rādiuss svārstās no 1,5 reizes lielāka par Zemes rādiusu līdz lielākam nekā Jupiters. 15 no šīm 26 planētām pēc izmēriem ierindojamas kaut kur starp Zemi un Neptūnu. Novērojumi tiks turpināti, lai noskaidrotu, kuras ir cietās, Zemei līdzīgās planētas un kurām raksturīga gāzveida atmosfēra kā Neptūnam. Planētu gads jeb viens apriņķošanas periods ap zvaigzni svārstās no sešām līdz 143 Zemes dienām. Visas planētas ir tuvāk zvaigznei nekā Venēra Saulei. 
"Pirms Keplera misijas mēs zinājām par aptuveni 500 citplanētu eksistenci," teica Dags Hadžins. "Tagad, tikai divus gadus lūkojoties uz debesu apgabalu, kuru jūs varētu aizsegt ar īkšķi, Keplers ir atklājis vairāk nekā 60 planētas un vairāk nekā 2300 planētu kandidātes. Tas liecina, ka mūsu galaktika ir piepildīta ar dažāda izmēra planētām, kuras riņķo pa dažādām orbītām ap zvaigznēm." Keplers identificē planētu kandidātes, veicot atkārtotus spožuma izmaiņu mērījumus vairāk kā 150 000 zvaigznēm, cerībā reģistrēt planētas tranzītu. "Lai apstiprinātu, ka zvaigznes spožuma samazināšanās ir saistīta ar planētu, nepieciešami atkārtoti novērojumi un laikietilpīga datu analīze," pastāstīja Ēriks Fords no Floridas universitātes, kas vadīja Kepler-23 un Kepler-24 apstiprināšanas pētījumus. "Mēs izmantojām jaunas metodes un būtiski paātrinājām to atklāšanu." Katrā no jaunatklātajām sistēmām atrodas divas līdz piecas savstarpēji tuvu novietotas planētas, kuras šķērso zvaigznes disku. Šādās sistēmās, kur planētas atrodas tuvu viena otrai, tās savstarpēji mijiedarbojas un dažas tiek paātrinātas, bet dažas palēninātas. Tā rezultātā mainās planētu orbitālais periods. Planētu sistēmas, kurās tiek reģistrētas tranzīta laika novirzes, var tikt apstiprinātas, neveicot ilglaicīgus novērojumus no zemes, tādejādi paātrinot planētu kandidātu apstiprināšanas procesu. Šī metode ļauj apstiprināt planētu sistēmas ap blāvākām un tālākām zvaigznēm. "Precīzi nosakot laiku, kad planēta šķērso zvaigznes disku, Keplers reģistrē planētu savstarpējo mijiedarbību," pastāstīja Dens Fabrickis no Kalifornijas universitātes, kurš vadīja Kepler-29, 30, 31 un 32 apstiprināšanu. Piecās sistēmās (Kepler-25, 27, 30, 31 un 33) ir divas planētas, kur iekšējā planēta apriņķo ap zvaigzni divas reizes, kamēr ārējā veic vienu apli. Četrās sistēmās (Kepler-23, 24, 28 un 32) atodas pāris, kur ārējā planēta veic divus apļus, kamēr iekšējā ap zvaigzni apriņķo 3 reizes. "Šī konfigurācija veicina gravitācijas mijiedarbības starp planētām pastiprināšanos," teica Džeisons Stefens, kas vadīja Kepler-25, 26, 27 un 28 izpētes grupu. Kepler-33 ir vecāka un masīvāka nekā Saule. Ap to riņķo visvairāk jaunatklāto planētu. Sistēmā atrodas piecas planētas, kuru izmērs 1,5 līdz 5 reizes pārsniedz Zemes izmērus. Visas planētas atrodas tuvāk zvaigznei nekā planētas Saules sistēmā. NASA |
