Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Zemes orķestrim pievienojies bundzinieks (172/0)


Publicēts: 13.02.2019

Kosmoss nav klusa vieta. Vismaz Zemes tuvējo telpu piepilda dažādas dīvainas skaņas. Saules un Zemes elektromagnētiskajiem viļņiem un daļiņām mijiedarbojoties, rodas skaņas kas atgādina gan stīgu, gan pūšamos instrumentus. Jaunākais pētījums liecina, ka orķestrī ir atrodamas arī bungas. Zemes magnētiskā lauka robeža ar starpplanētu telpu jeb magnetopauze ir bungas un Saule ir bundzinieks, kuras raidītās plazmas strūklas izraisa elektromagnētiskā lauka vibrācijas.

Zemes elektromagnētiskais lauks aptver mūsu planētu. Šo sfēru dēvē par magnetosfēru, bet reģionu, kas robežojas ar starpplanētu telpu, sauc par magnetopauzi. Lielāko daļu no Saules nākošo daļiņu magnetopauze atvaira, bet noteiktos apstākļos daļiņas spēj ielauzties Zemes aizsarglaukā un ietekmēt gan mākslīgo pavadoņu darba spējas, gan astronautu veselību.

Izmantojot NASA THEMIS misijas datus, zinātnieki atklāja, ka brīdī, kad no Saules izmestais plazmas vilnis ietriecas magnetopauzē, tā vibrē. Šīs vibrācijas iespējams pārvērst skaņā, kas atgādina bungu dunoņu.

Ideja par šādu vibrāciju iespējamību tika izvirzīta pirms vairāk nekā 40 gadiem, bet līdz šim nebija izdevies iegūt pārliecinošus pierādījumus. Daži zinātnieki spekulēja, ka iespējams šādu vibrāciju nav vispār. Pētījuma vadītājs Martins Ārčers no Karalienes Marijas universitātes Londonā uzskata, ka lielākās grūtības sagādāja dažādie "trokšņi", kas apgrūtināja šī procesa notveršanu. Bija nepieciešama ideālā kombinācija - īstie instrumenti īstajā vietā un īstajā brīdī. Tādi izrādījās pieci THEMIS aparāti, kas atradās magnetopauzes Saules pusē, kad tajā ietriecās spēcīgs plazmas mākonis.

Jau labu laiku zinātniekiem ir zināmi dažādi procesi Zemes magnetosfērā, kurus iespējams pārvērst cilvēkam uztveramā skaņā. Magnetoskaņas viļņi pulsē Zemi ieskaujošajā plazmā, imitējot pūšamos instrumentus. Citādāk uzvedas tā dēvētie Alvena viļņi, kas rezonē gar magnētiskā lauka līnijām, atgādinot stīgu instrumentus. Abi šie viļņi nav ierobežoti telpā atšķirībā no jaunatklātajām vibrācijām, kurām nepieciešama virsma, gar kuru pārvietoties.

Magnetopauze darbojas kā robeža. Kad daļiņu plūsma saduras ar magnetopauzi, veidojas stāvvilnis, kura gali ir fiksēti netālu no Zemes magnētiskajiem poliem. Vibrācijas svārsta magnetopauzi šurpu turpu starp šiem diviem punktiem. Interesanti, ka, lai arī sākotnējā vibrācija saglabājas magnetopauzes robežās, tiek izraisīti citi viļņi zemākos magnetosfēras apgabalos. Tie ir zemas frekvences viļņi, kas ietekmē radiācijas joslas, polārblāzmas un pat jonosfēru.

Saules sistēmā elektromagnētiskais lauks ieskauj vairākas planētas. Citu procesu izraisītās skaņas ir uztvertas gan Jupitera, gan Saturna tuvumā. Iespējams, ka arī šo planētu orķestrī nemanāmi vibrē bungas.

NASA, Queen Mary University of London

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
MĒNESS FĀZE