Mēs esam marsieši?
Publicēts: 22.02.2009
Dzīvība varēja rasties uz Marsa un tad atlidot līdz Zemei, tā secinājis Džajs Melošs. "Tādā gadījumā mēs visi esam marsieši." Visticamāk šeit ieradās tikai mikroskopiski vienšūņi, nevis rozā skafandros tērptas būtnes, kuras laika gaitā pieņēmušas cilvēka izskatu.
Lai arī šāda varbūtība nešķiet gluži loģiska, tā tomēr ir visai pamatota. Ņemot vērā, ka dzīvības izcelsme joprojām ir viena no lielākajām mīklām, tad teorētiski ir pilnībā iespējams, ka mūsu senči patiesībā ir radušies uz sarkanās planētas. Planetārais zinātnieks Džajs Melošs no Arizonas universitātes uzskata, ka šis process ir ģeoloģiski izskaidrojams.
Atbilde ir gaužām vienkārša - meteorīti.
"Bioloģiskā apmaiņa Saules sistēmas ietvaros ir ne tikai iespējama, bet pat nenovēršama," uzskata Melošs. Meteorītu apmaiņa starp planētām notiek joprojām. "Dzīvība varēja rasties uz Marsa un tikai tad atceļot līdz Zemei."
Melošs ir zinātnieks, kas "pētījis ģeoloģiskās katastrofas visās to izpausmēs". Viņš ir palīdzējis radīt teoriju par Mēness rašanos, milzīgam objektam ietriecoties Zemē, kā arī piedalījies pirms 65 miljons gadiem notikušās dinozauru izmiršanas teorijas nostiprināšanā.
Melošs norādīja, ka Marsa meteorīti bombardē Zemi jau miljardiem gadu. Mazāk regulāri Zemē ir ietriekušies objekti, kuru rezultātā kosmosā izsisti Zemes gabali. Pilnībā iespējams, ka uz Zemes ir nonākuši Marsa mikrobi un otrādāk.
"Ir zināms mehānisms, kā lielas sadursmes rezultātā visumā nonāk milzīgi garozas gabali," zinātnieks stāstīja. Triecienvilnis, kas izplatās no sadursmes vietas ātrāk nekā skaņa, mijiedarbojas ar planētas virsmu un rada labvēlīgus apstākļus materiāla izmešanai kosmosā pie relatīvi zema spiediena, piešķirot milzīgu sākotnējo ātrumu prom lidojošajiem objektiem.
"Nedaudz bojāts materiāls, kas lido ar milzīgu ātrumu," piebilda Melošs. "Tā ir vide, kurā mikroorganismi var izdzīvot."
Zemes mikrobi visumā var dzīvot pat vairākus gadus. Kad Apollo 12 astronauti nosēdās uz Mēness, viņi savāca kameru no Surveyor 3 zondes, kas uz Zemes pavadoņa bija nosēdusies pirms aptuveni 3 gadiem. Zemes mikrobi, ieskaitot tos, kas izrausa parastu saaukstēšanos, joprojām dzīvoja kamerā.
"Šis fakts atklāj, ka viens no tehniķiem ir bijis saaukstējies, kad strādājis ar šo kameru uz Zemes," teica zinātnieks.
Ir zināms, ka mikrobi var izdzīvot tūkstošiem gadu sasalušā stāvoklī uz Zemes. Kosmosā tik ilgu uzturēšanos traucētu ultravioletais starojums un citi kaitīgi faktori. Protams, jāatceras, ka tepat uz Zemes ir baktērija Dienococcus radiodurans, kas spēj dzīvot pat kodolreaktoros.
Šobrīd nav nekādu pierādījumu, ka šāda dzīvības formu apmaiņa ir jebkad notikusi. Tā ir viena no daudzajām hipotēzēm par dzīvības rašanos uz Zemes.
Universe Today, The University of Arizona
Komentāri
