Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Mamutu un zobenzobu tīģeru izmiršanas cēlonis nokrita no debesīm (1188/0)


Publicēts: 22.05.2013

Pirms aptuveni 12 800 gadiem, kad uz Zemes savam noslēgumam tuvojās pēdējais ledus laikmets un klimats atkal kļuva siltāks, notika kaut kas neparasts, kā rezultātā klimata apstākļi atkal kļuva līdzīgi tiem, kas valdīja ledus laikmetā.

Kalifornijas Universitātes Santabarbarā emeritus profesors Džeimss Kenets uzskata, ka šīs izmaiņas notika viena gada laikā, aizsākot Lielo Sasalumu jeb jaunāko driādes periodu.

Par iespējamajiem atdzišanas iemesliem tiek daudz debatēts, jo īpaši tādēļ, ka šis notikums ir cieši saistīts ar daļēju lielo dzīvnieku izmiršanu, kā arī aizvēsturiskās Klovisas kultūras izzušanu.

"Kas tad izraisīja apjomīgu lielo dzīvnieku, tai skaitā arī mamutu, mastodontu, milzu sliņķu, Amerikas kamieļu un zirgu, kā arī zobenzobu tīģeru izmiršanu?" vaicāja Kenets, norādot uz Čarlza Darvina 1845. gadā izvirzīto pieņēmumu par klimata izmaiņu ietekmi. "Vai šī izmiršana ir cilvēka darbības rezultāts, klimata izmaiņu vai kādas katastrofas sekas?"

Jaunāko pētījumu rezultāti liecina, ka klimata atkārtotu atdzišanu varēja izraisīt iespaidīga sadursme ar kosmisku objektu.

Keneta vadītajā pētījumā zinātnieki konstatēja plašu mikrosfēru izplatību jaunākā driādes perioda robežslānī četros kontinentos, ieskaitot Ziemeļameriku. Šajā slānī tika reģistrēti arī citi eksotiski materiāli - nanodimanti un citas neparastas oglekļa formas, piemēram, fulerēni, kā arī sakusis stikls un irīdijs. Šie dati apstiprina kosmiskās sadursmes teoriju.

Sadursmes rezultātā plašos apgabalos tika izraisīta vides degradēšanās. Plosījās kontinenta mēroga ugunsgrēki, kā arī atmosfērā palielinājās putekļu daudzums, kas efektīvi bloķēja Saules gaismu ilgākā laika periodā. Tādejādi lielajiem dzīvniekiem sāka trūkt barības.

Izpētot 18 vietas Ziemeļamerikā, Eiropā un Vidējos Austrumos, Kenets kopā ar 28 kolēģiem no 24 institūcijām analizēja mikroskopiskās sfēras, kuras veidojas ļoti augstās temperatūrās kūstot iežiem, kuri pēc tam strauji atdzisa. Šim procesam nepieciešams milzīgs karstums un spiediens, kāds rodas sadursmēs ar kosmiskiem objektiem. Kā paskaidroja Kenets, līdzīgi apstākļi veidojas atomsprādziena laikā.

Tomēr mikrosfēras var veidoties arī citu procesu rezultātā, piemēram, vulkāniskās aktivitātes, zibens izlādes un pazemes ogļu atradņu degšanas laikā. Lai atšķirtu trieciena rezultātā radušās sfēras no tām, kuras veidojušās citos procesos, zinātnieki izmantoja skenējošo elektronmikroskopiju un energodisperso spektroskopiju. Viņi analizēja gandrīz 700 mikrosfēru paraugus, kas iegūti no jaunā driādes perioda robežslāņa.

Šis robežslānis sakrīt ar Klovisas perioda beigām un tam raksturīgas tādas īpašības kā "melnais slānis" - plāns, tumšs, ar oglekli bagāts nogulumslānis, kā arī Klovisas kultūras arheoloģiskais materiāls un faunas atliekas, kā arī apjomīgas kokogļu atradnes, kas norāda uz apjomīgu biomasas degšanu pēc sadursmes ar kosmisko objektu.

Rezultāti ir interesanti. Lai arī mikrosfēru sastāvs atbilst nogulumiežiem, kas atrasti attiecīgajos apgabalos, ģeoķīmiski tās atšķiras no vulkāniskā materiāla. Atlieku magnētisma izpēte atklāja, ka mikrosfēras nevarēja veidoties zibens izlādes rezultātā.

"Tā kā sadursmes mikrosfēru veidošanai nepieciešama temperatūra, kas pārsniedz 2200oC, šis atklājums norāda uz sadursmi ar kosmisku objektu," skaidroja Kenets, piebilstot, ka eksperimentos pirmo reizi izdevās nodemonstrēt, ka ar silīciju bagātas mikrosfēras var veidoties arī augstās temperatūrās sadedzinot tādus augus kā ozolus, priedes un niedres, kuri satur bioloģiski veidoto silīciju.

Šo mikrosfēru virsmas īpašības atbilst tādas sadursmes scenārijam, kas saistīts ar ātri lidojošu kosmisku objektu un ļoti augstām temperatūrām. Nereti novērota sfēru sakušana. Aprēķini liecina, ka deviņās valstīs, kas izvietotas izpētītajos četros kontinentos, varētu atrasties aptuveni 10 miljoni tonnu sadursmē radušos mikrosfēru. Tā kā patiesais mikrosfēru daudzums nav zināms, mēs varam tikai izteikt minējumus par sadursmes jaudu un apmēriem.

"Šie pierādījumi atkal norāda uz iespaidīgu kosmisko sadursmi kā primāro iemeslu to lielo dzīvnieku izmiršanai, kas veiksmīgi bija pārcietuši daudzos ledus laikmeta periodus," noslēdza Kenets.

The Regents of the University of California

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE