Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Iznīcības uguns no debesīm (1491/2)


Publicēts: 28.03.2013

Kolorādo universitātes zinātnieku veiktais pētījums atklāj jaunu informāciju par apstākļiem uz Zemes pēc tam, kad mūsdienu Meksikas teritorijā ietriecās milzīgs asteroīds, izraisot vispasaules ugunsgrēku, kas nodedzināja visus krūmus un kokus uz Zemes, veicinot aptuveni 80% no toreiz Zemi apdzīvojušo sugu izmiršanu.

Pētījumu vadīja Duglass Robertsons no CIRES. Zinātnieki izveidoja modeļus, kuri atklāja, ka sadursmes rezultātā tika iztvaicēts liels daudzums Zemes iežu, kuri tika uzsviesti augstu atmosfērā. Šī materiāla atpakaļkrišanas laikā augšējā atmosfēra tika uzskarsēta līdz vairāk kā 1700 K. Šāds karstums saglabājās vairākas stundas, nogalinot visu dzīvo, kas nebija paslēpies zem ūdens vai pazemē.

Pastāv uzskats, ka uz K-Pg (Krīta-Paleogēna) robežas, kas iezīmē aptuveni 66 miljonus gadu senu laika periodu, ir atrodams niecīgs kokogļu daudzums. Kāda cita pētījuma ietvaros zinātnieki bija koriģējuši nogulumiežu veidošanās ātrumu. Izmantojot šo mainīto lielumu, Robertsona vadītā komanda secināja, ka K-Pg robežšķirtnei raksturīgs palielināts kokogļu daudzums.

"Mūsu dati norāda, ka tobrīd valdošie apstākļi saskan ar pasaulplaša ugunsgrēka hipotēzi," paskaidroja Robertsons. "Šie apstākļi veicināja pilnīgu izmiršanu aptuveni 80% no tobrīd dzīvojošajām sugām."

Ģeoloģiskie dati liecina, ka pirms aptuveni 66 miljoniem gadu ar Zemi sadūrās iespaidīga izmēra asteroīds. Sadursmes vieta mūsdienās pazīstama kā Čikšulubas krāteris Jukatanas pussalā. Krātera diametrs pārsniedz 170 km.

2010. gadā eksperti no 33 institūcijām visā pasaulē izplatīja paziņojumu, ka Čikšulubas sadursmes rezultātā tika veicināta plaša izmiršana, kuras rezultātā izzuda arī dinozauri.

Vispasaules ugunsgrēku izraisīja Zemes iežu iztvaikošana. Šiem tvaikiem paceļoties augšup atmosfērā, tie kondensējās, izveidojot nelielas sfēras. Kad šis materiāls atkal ienāca Zemes atmosfērā, tās augšējos slāņos uzkrājās siltums. Debesis uz vairākām stundām gailēja, neskatoties uz to, ka daļu no starojuma bloķēja uz Zemi atpakaļ krītošais materiāls.

Pietiekami liels apjoms infrasarkanā starojuma sasniedza Zemes virsmu un radīja svelmi, kas aizdedzināja sauso zāli, lapas un priežu skujas. Ja tobrīd uz Zemes būtu dzīvojuši cilvēki, tad, kā paskaidroja Robertsons, uz virsmas dzīvojušie būtu jutušies kā cepeškrāsnī. Šis karstums saglabājās divas līdz trīs stundas.

Infrasarkanā starojuma enerģijas apjoms, kāds todien radās, ir prātam grūti apjaušams.

"Kopējais karstums bija līdzvērtīgs izdalītajai enerģijai, ja mēs ik pēc aptuveni 6 kilometriem uz visas Zemes virsmas uzspridzinātu 1 megatonnu vērtu ūdeņraža bumbu," paskaidroja Robertsons.

1 megatonnu vērta ūdeņraža bumba ir līdzvērtīga 80 kodolbumbām, kāda tika nomesta uz Hirosimas. Robertsons uzskata, ka asteroīda sadursmē ar Zemi izdalījās aptuveni 100 miljoni megatonnu enerģijas.

Daži zinātnieki uzskata, ka uz K-Pg robežas novērojamais kvēpu slānis ir pašas sadursmes sekas. Robertsons un viņa vadītā pētnieku grupa ir izskaitļojusi, ka kvēpu daudzums ir pārāk liels, lai tas būtu radies sadursmes laikā, bet vairāk atbilst vispasaules ugunsgrēka scenārijam.

University of Colorado Boulder

Komentāri

  1. renrins tieši 28.03.2013 domāja šādi:

    Pag kaut kas neštimmē. Pieņemsim, ka katastrofas laikā patiešām tika iznīcināti pilnīgi visi meži. Bet kā tad varēja dzīvnieki izdzīvot? Gaiss ir saindēts un karsts. Koki ir nodeguši un vairs nav kas skābekli ražo.
    Pieņemu, ka bija plaša mēroga ugunsgrēks, bet šaubos vai tas aptvēra visu planētu.

  2. Spam tieši 29.03.2013 domāja šādi:

    Absolūto vairumu skābekļa saražo fotosintezējošie zemūdens augi un aļģes. Koki ir aisberga redzamā daļa. Ne par velti 80% sugu izmira - sauszemes dzīvnieki neizdzīvoja.






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE