Vēl mazliet par pelniem
Publicēts: 9.05.2010
Īslandes vulkāna Eijafjallajekulla izvirdums un tam sekojošie pelnu mākoņi pāri Eiropai radīja ne tikai sajukumu gaisa satiksmē, bet arī pārliecību cilvēkos, ka putekļu kārta uz mašīnām, mēbelēm un citur ir nekas cits kā pelni.
Lai arī daudzi mediji šo notikumu pasniedz kā unikālu, jāatzīst, ka vulkānu izvirdumi nav nekas neparasts un notiek visai bieži.
RHOXTOR izpētes grupa, kuru veido zinātnieki no Karaliskās Holoveja koledžas, Londonas un Oksfordas universitātēm, ir nolēmuši izpētīt vulkāniskos pelnus Eiropas vēsturē pēdējo 50 000 gadu laikā. Tādejādi zinātniekiem būs pieejami ne tikai pelnu avotu un izplatības dati, bet arī informācija par vulkānisko aktivitāti kontineta līmenī.
"Viens no interesantākajiem atradumiem, kuru mēs redzam savā datubāzē, ir Īslandes vulkānu pelnu pārvietošanās shēma, un, kas ir vēl interesantāk, vulkānisko pelnu neesamība Spānijā. Jaunākie RHOXTOR grupas pētījumi sadarbībā ar Spānijas kolēģiem liecina, ka Spānijas nogulumiežos nav konstatēti pelni pēdējo 40 000 gadu laikā," stāstīja doktors Simons Bloklejs no Karaliskās Holoveja koledžas ģeogrāfijas departamenta. "Patlaban gan Spānijā nav izpētītas daudzas vietas, tādēļ ir ļoti nepieciešams turpināt pētījumus, bet patlaban pierādījumi liecina, ka Spānija varētu kļūt par potenciālo ārkārtas gaisa satiksmes tranzīta zonu Īslandes vulkānu izvirdumu gadījumā."
Vulkāniskie pelni jeb tefra sastāv no vulkāniskā stikla daļiņām, kuru izmērs ir atkarīgs no attāluma līdz vulkānam. Pelni, kas nonāca Lielbirtānijā un Eiropā, bija veidoti no 0,025 līdz 0,1 mm lielām daļiņām. Šādas daļiņas ar neapbruņotu aci nav iespējams redzēt, izņemot, ja tās ir koncentrētas vulkāna izplūdes mākonī.
Vulkāniskās aktivitātes tiek ierakstītas nogulumiežos, jo vulkānisko pelnu daļiņas sakrīt ezeros, upēs, upju grīvās, kūdrā un uz augsnes, kur šīs daļiņas tiek pārklātas ar jaunu nosēdumu kārtu un tādejādi saglabātas. RHOXTOR datubāzē ir atrodama informācija par 25 Īslandes vulkānu izvirdumiem, kuru radītie pelni ir sasnieguši Lielbritāniju un kontinentālo Eiropu pēdējo 15 000 gadu laikā. Galvenie vaininieki ir Hekla, Katla, Grimsvotns, Askja un Torfjajokulla vulkāniskie centri. Viens no plašākajiem pelnu izvirdumiem noticis pirms aptuveni 12 200 gadiem un ir nodēvēts par Vedde Asha. Līdzīgi kā Eijafjallajekulla gadījumā, šie pelni ir konstatēti Šveicē, Krievijā, virz Ziemeļatlantijas un Labradora šaurumā.
RHOXTOR grupa ir izlikuši "pelnu lamatas" Lielbritānijā, cerībā noķert kādu Eijafjallajekulla pelnu daļiņu.
"Lai arī pētījumi ir tikko sākušies, patlaban ņemtie paraugi no mašīnām dažādās Lielbritānijas daļās nesatur vulkānisko stiklu, bet tikai putekšņus un nevulkāniskos putekļus. Vienīgie paraugi, kuros konstatēts vulkāniskais stikls ir lietusūdeņu paraugi no Sarrejas un Skotijas. To izmērs svārstās no 0,025 līdz 0,1 mm, un koncentrācija ir ļoti neliela," teica Bloklejs.
Tikmēr neizrunājamais vulkāns turpina pūst dūmus Eiropai acīs. Jaunākajā izvirdumā izveidojies aptuveni 1600 kilometrus plats pelnu mākonis, kas atkal tuvojas Eiropai. Eiropas kosmosa aģentūras mākslīgais pavadonis nofotografēja šo mākoni 2010. gada 6. maijā.
Royal Holloway, University of London
Komentāri
