ELKO Grupa
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Vai tu gribētu zināt?


Publicēts: 7.03.2003

Iedomājieties, ka milzīgs asteroīds dodas uz Zemi, tieši tagad. Sadursme ir nenovēršama. Tās sekas būtu globāla iznīcība un cilvēku rase tiktu ierakstīta zaudējumos. Iespējas kaut ko mainīt ir apaļa nulle.

Vai tu to gribētu zināt? Vai tomēr labāk, lai valdība tur šo informāciju slepenībā?

Patiesībā jautājuma būtība ir – vai labāk ir mirt neziņā, vai tomēr zinot, ka bojāeja ir nenovēršama. Otrā iespēja kādam rada paniku, kāds slēgs derību ar savu Radītāju, vēl kāds aizvedīs beidzot bērnus uz Disnejlendu.

Dažu iemeslu dēļ šis jautājums joprojām ir ļoti strīdīgs. Saskaņā ar dažiem paziņojumiem, ASV valdība patur tiesības neizpaust ziņas par katastrofu, ja ir pierādījumi, ka tā ir nenovēršama. Londonas laikraksts „Times” šo faktu apsprieda rakstā „Nestāstiet tautai par pasaules bojāeju”. Raksts bāzējās uz kāda studenta (citos izdevumos šis cilvēks ir zinātnieks, pētnieks un pat valdības padomnieks). Džefrija Sommera runa bija viena no tām, kas atskanēja 13. februārī prestižās Amerikas zinātnes attīstības asociācijas (AAAS) sanāksmē – konkrēti, sadursmes seku simpozijā, kas notika Denverā.

Pretrunīgie vārdi

Un šeit, lūk, ir plaši citētie vārdi, kas tiek pierakstīti Sommeram (par lielu izbrīnu pašam, kā Sommers izteicās vēlāk): "Kad rodas neskaidra problēma ar augstu nenoteiktību, to iespējams dažādi risināt tādejādi izbēgot globālu paniku. Bet ja nav iespējams izdarīt neko vairāk, kā tikai paziņot par neizbēgamu bojāeju, tad šeit nav vajadzības izziņot trauksmi vispār. Ja vispārēji iznīcinoša sadursme ir nenovēršama, tad nezināšana ir pūļa svētlaime."

Šie vārdi ir „pilnībā izrauti no konteksta” un „neprecīzi parāda manu nostāju” – stāsta pats Sommers, kurš, pēc viņa paša vārdiem, neaizstāv šo pozīciju, bet tikai apspriež šādas situācijas iespējamību un izrietošās sekas, ar kādām nāktos saskarties. Piedevām preses paziņojums tika izsūtīts bez AAAS apstiprinājuma un piekrišanas, tādēļ viss ko Sommers varēja darīt pirmajās dienās, bija bezspēcīgi noskatīties, kā šis izrāvums sacēla lasītāju dusmas un neapmierinātību zinātnieku vidū.

Lai gan pārveidots, citāts tomēr ir loģisks secinājums no izpētes darba, kuru veica Sommers, aizstāvot doktora disertāciju RAND izglītības iestādē (RAND ir organizācija, kura darbojas kā ASV valdības padomdevējs, līdz ar to ir saprotams, kādēļ prese kļūdaini Sommeru nodēvēja par valdības padomdevēju). Disertācijas tēma bija: Zemas iespējamības nopietnu seku draudi un kā tos būtu jāizvērtē.

Neskatoties uz apstākļiem, Sommers saņēma dažas dzēlīgas atbildes uz viņa vārdiem, kurus daudzi uztvēra kā acīmredzamu nekaunību un uzpūtību sliktākajā gadījumā un pesimismu labākajā. Šeit ir trīs reakcijas no dažādiem cilvēkiem, kuru e-pastus iesniedza pats Sommers:

  •  „Tas ir vairāk nekā augstprātīgi no Jūsu puses uzskatīt, ka pat vienam cilvēkam nebūtu iespējams izdzīvot pēc šādas katastrofas. Pat ja neizdzīvotu, Jums nav tiesības tā uzskatīt. Ja cilvēki nemēģinās kaut ko iesākt, izredzes noteikti būs vēl sliktākas.”
  • "Nav jābūt nekādam RAND „ekspertam”, lai saprastu, ka pasaule drīzāk ies bojā cīnoties, nekā mirs iežūžota ar neīstas drošības sajūtu."
  • „Jūs neesat Dievs, Sommersa kungs... Es domāju, ka ja Jums tiktu diagnosticēta strauji progresējoša nāvējoša slimība, Jūs gribētu to zināt. „Visas analīzes ir labas, Sommersa kungs. Jums nav par ko raizēties.” Vai tā Jums patiktu?”"

Pēdējā ziņa nāca no Džeimsa Kassa, kas teica Sommersam „Jūsu augstprātība ir patētiska”. Pēc apstākļu noskaidrošanas Kass paziņoja, ka „iespējams, ka daži mani vārdi bija pārāk dzēlīgi, bet kad es izlasīju Sommersa komentārus, es biju pārskaities.”

Tās pašas nedēļas beigās Sommers izklāstīja savu patieso nostāju SPACE.com. Pirmkārt, zinātnieku reakcija – lielākā daļa no viņiem bija vairāk vai mazāk satriekti par to, ko Sommers patiesībā vēlējās pateikt – rāda cik dedzīgi viņi ienīst slepenību.

Asteroīdu meklēšanas un kosmisko objektu trieciena riska apzināšanas eksperti, pazīstami kā apvienība „Zemei tuvie objekti” (NEO) debatēja par to, vai slepenība vispār ir iespējama.

„Tas ir neiedomājami, ka kāds, kas iesaistīts NEO izpētē un orbītu prognozēšanā, vēlētos rezultātus paturēt slepenībā,” e-pastā rakstīja Deivids Morisons, kas arī piedalījās jau minētajā AAAS simpozijā. „Tikpat neiedomājami ir tas, ka astronomi VARĒTU šādu atklājumu paturēt slepenībā, pat ja viņi to gribētu. Trieciena iespējamība, pat ar zemu riska pakāpi, dažu stundu laikā būtu zināma visā pasaulē.”

Tā ir patiesība. Faktiski, dučiem astronomu amatieru, kas nav ne valdības nedz citu institūciju pakļautībā, savos pagalmos turpina pētīt jaunatklāto klinšu bluķu trajektorijas un precizēt to orbītas. Viņi strādā pamatojoties uz datiem, kas tiek glabāti divās publiski pieejamās WWW lapās – viena atrodas Amerikas Savienotajās Valstīs, otra – Itālijā.
Žurnālisti bieži apmeklē šīs datubāzes, lai uzģenerētu kārtējos „pasaules bojāejas” stāstus par asteroīdiem, kuriem ir lielas izredzes atkļūt līdz Zemei. Visos minētajos gadījumos izredzes dažu dienu vai nedēļu laikā nokrītas līdz nullei.

Visi šie šausmu stāsti atstāj rupjas rētas NEO apvienības reputācijā un ticamībā, iespējams tādēļ šie zinātnieki tik asi reaģēja uz šo preses ažiotāžu par iespējamo bojāejas riska noklusēšanu.

Morisons, kas ir arī vecākais zinātniskais vadītājs NASA Astrobioloģijas institūtā šo jezgu nosauca par vētras celšanu ūdensglāzē. Viņš stāstīja, ka nav zināms neviens asteroīds, kas varētu izraisīt masu iznīcību, kas šķērsotu Zemes orbītu. Pat draudus radošu komētu, kas sākotnēji ceļu uzsāk Saules sistēmas ārējos apgabalos un var iemaldīties iekšienē, šķērsojot Zemes orbītu, amatieri savos teleskopos atklās mēnešiem pirms trieciena.

Reāli draudi

Jāatzīst, ka laika gaitā orbītas mainās. Asteroīdi, kas tagad nav bīstami, var par tādiem kļūt dažu gadsimtu vai gadu tūkstošu laikā. Visi vadošie eksperti, ieskaitot Morisonu, piekrīt, ka Zeme nejauši var saskrieties ar objektu, kura izmēri pārsniedz 1 kilometru. Tādā gadījumā cilvēce var tikt sakauta. Šādas izredzes ir ļoti niecīgas, lai gan jāsaka, ka tas var notikt jebkurā brīdī.

Tas var notikt nākamgad, vai arī nenotikt vēl miljoniem gadu.

Zinātnieki ir izskaitļojuši, ka pastāv aptuveni 1000 Zemei tuvo objektu (NEO), kuru izmēri pārsniedz 1 kilometru. Aptuveni 640 no tiem ir atrasti. Simtiem tūkstošu mazāku objektu dala kosmisko telpu ar Zemi, tādēļ mazāka, reģionāla trieciena iespējamība ir daudz lielāka jebkurā laika periodā. Bet šobrīd asteroīdu meklēšanā tiek izdalīti objekti, kuru izmērs ir vismaz 1 kilometrs.

Sommers teica, ka pirms viņa runas simpozijā, viņam tika dotas 2 minūtes laika, lai apskatītu preses paziņojumu, kurā bija iekļauti viņa komentāri. Tikai vēlāk viņš uzzināja, ka šī informācija jau bija izplatīta preses pārstāvjiem. Gan savas runas laikā, gan pēc tam, viņš strādājis pie tā, lai šos izteicienus paskaidrotu kontekstā.

„Es neaizstāvu „noklusēšanu un slepenību” kā absolūto patiesību, kā tas ir norādīts AAAS preses paziņojumā.”, Sommers rakstīja divas dienas pēc simpozija CCNet vēstkopas paziņojumā. CCNet ir novērotāji, kas pārrauga NEO meklēšanu un draudu izpēti.

CCNet rakstā Sommers tomēr pilnībā neatkāpjas no idejas, ka informācijas noklusēšana varētu būt viena potenciālā iespēja konkrētās situācijās, lai novērstu paniku un iespējamās zaudējumu izmaksas, kas ar to saistītas (izlaupīšana, spekulācija un ekonomikas bojāeja).

Viens aspekts, kas satrauc Sommersu ir fakts, ka Zemes valstu valdībām būtu nepieciešams vienoties par „mīkstināšanas” stratēģiju – ko darīt, ja tiek atklāts asteroīds, kas dodas tieši uz mūsu bāli zilo punktu.

Ja nepastāv plāns kā atvairīt vai iznīcināt tuvojošos asteroīdu, vai jebkādā citā veidā izdzīvot, Sommers uzskata, ka valdības pārstāvji varētu apšaubīt nepieciešamību tautai pateikt, ka tā ir nolemta iznīcībai.

CCNet vada Benijs Peisers, sociālatropologs, kurš aplūko „neokatastrofismu” tā visdažādākajā izpausmēs. Peisers, kurš strādā Apvienotās Karalistes Džona Mūra universitātē Liverpūlē, atbildēja, ka „pat ja ir ļoti īss laika sprīdis iespējamiem sagatavošanās darbiem, sabiedrība varētu veikt daudzas aktivitātes, lai kaut kā mēģinātu nodrošināt cilvēces izdzīvošanu šādā katastrofā.”

Peisers ir vienisprātis ar Morisonu un citiem zinātniekiem, ka liela objekta – planētu iznīcinātāja – trieciena draudu gadījumā būs daudz laika, lai sagatavotos un principā nekādas iespējas to paturēt slepenībā. Arī Sommers piekrīt šim viedoklim.

Peisers vēl piebilda, ka zinātne nav sasniegusi līmeni, lai pilnīgi droši apgalvotu, ka konkrētā sadursme iznīcinātu cilvēci. Piedevām, ja ir atklāts gigantisks objekts, paies nedēļas, mēneši vai pat gadi pirms būs apstiprināts vai tas tiešām ietrieksies Zemē vai nē.

Zināšanai

Pēc CCNet ziņas, SPACE.com lūdza Sommeram mazliet skaidrāk izteikt savu viedokli.

„Es tiešām neatbalstu to, ka valdība varētu turēt slepenībā ziņas par jebkādu draudošu katastrofu, kas iznīcinātu pasaules populāciju,” Sommers stāstīja. „Es nepastāvu uz to, ka valdībai tā vajadzētu rīkoties. Es nekad neesmu atbalstījis to, ka informācija netiek paziņota publiski. Tīri hipotētiskā situācijā, kuru es apskatīju savā darbā, mans uzskats ir, ka valdībai ir jāizsver plusi un mīnusi paziņojumam, ka mēs visi iesim bojā un neko nevar izdarīt, lai cilvēci glābtu. Tas ir lēmums, kas jāpieņem valdības personām.”

Sommers skaidroja, ka slavenais citāts ir tikai neliela daļa, izrāvums no kopējā izpētes darba, kas skar publikas brīdināšanu par draudošām briesmām. Tā patiesībā „ir arī sociāla rakstura darbība, ne tikai tehniska. Un izsakot šādus brīdinājumus ir jāņem vērā sekas (arī viltus brīdinājuma gadījumā), un laikus jāuzsāk resursu plānošana un programmu izveide.”
Tikmēr zinātnieki ir nobažījušies par to, ka preses ažiotāža var aptraipīt NEO zinātnisko pētījumu ticamību.

Klarks Čepmens no Dienvidrietumu pētniecības institūta, viens no simpozija dalībniekiem, uztraucas par triecienu zinātnes ticamībai kopumā, kuru var radīt Sommersa polemikas reportāža kombinācijā ar blēdībām, kas saistītas ar agrākajiem asteroīdu briesmu stāstiem. Čepmens teica, ka individuālie strīdi un ķengas ir nenozīmīgas, bet tās uzkurina „tie, kam patīk konflikts, nevis saskaņa un vienotība”.

Tāpat kā pārējie NEO pētnieki, Čepmens ir nobažījies, ka publika varētu neuzticēties nopietnajai asteroīdu zinātnei un vajadzībai meklēt, reģistrēt, klasificēt un izprast kosmosa klinšu bluķus, kā arī nepieciešamību pēc „mīkstināšanas” stratēģijas.

Svarīgi ir tas, ka, kā jau Sommers norādīja, nedz ASN nedz jebkurai citai valstij, nav nekādas stratēģijas kā rīkoties šādu draudu gadījumā. Un tas, kā atzina daži speciālisti, ir vērā ņemams apstāklis.

Gadījumā, ja būtu nepieciešamība atvairīt vai iznīcināt klinšu bluķi, kas tuvojas zemei, ir lietas, par kurām joprojām nav domāts. Tikpat svarīgi kā iznīcināt, ir arī izstrādāt plānus kā pārvietot piekrastes iedzīvotājus uz augstākiem apgabaliem, jo jāņem vērā, ka mūsu planētas 2/3 klāj ūdens un trieciens visticamāk trāpīs okeānā, radot milzu plūdus un cunami viļņus, kas krasta reģionus iznīcinās dažu stundu laikā.

Panikas mīts

Sommersa pētījumu pamatā ir cilvēku reakcija uz informāciju par tuvojošos katastrofu.

Lī Klarks, kas aizstāv asteroīdu meklēšanas un katastrofu paziņošanas plānošanu, arī runāja AAAS simpozijā. Rutgersa universitātes sociologi vairākus gadus pētīja lielās katastrofas un cilvēku reakciju uz tām. Viņš apgalvo, ka vispārējais priekšstats par to, ka visi nojūgsies, ir lielākoties nepatiesība.

„Mēs vairākus gadus pētījām dažāda veida katastrofas – zemestrīces, viesuļvētras, lidmašīnu bojāejas un tā tālāk. Cilvēki reti zaudēja savaldīšanos,” apgalvoja Klarks. „Valdības pārstāvji to ir sapratuši. Cilvēki ir spējīgi un labprātīgi sekot plāniem, pat ekstrēmos apstākļos. Vienīgais nosacījums – ir jābūt šādam plānam.”

Izdzīvošanas shēmā jāiekļauj arī laba starptautiskā komunikācija un tā ir jāapspriež arī Apvienoto Nāciju Organizācijā, lai jebkurai pasaules valstij, arī nabadzīgākajām, būtu iespēja iegūt informāciju un mobilizēties, stāstīja Klarks. „Zemes vēsturē ir ne mazums neparedzētu katastrofu un to briesmīgās sekas. Ar attiecīgu plānošanu cilvēces zaudējumus noteikti var samazināt.”

Klarks piemetināja, ka sliktākais, ko valdības varētu izdarīt, ir zaudēt cilvēku uzticību slēpjot informāciju. Bet, viņš tālāk paskaidroja, ka slepenība dažiem tautas pārstāvjiem varētu šķist pievilcīga un noderīga.

„Noklusēt kaut ko patiešām ļoti bīstamu ir ideja, kas gūtu lielu atsaucību patreizējā ASV valdībā,” teica Klarks. „Iespējams to atbalstītu visaugstākā līmeņa lēmēji.”
Šādā pavērsienā „Džefrijs Sommers izraisīja šo diskusiju, kas piespiedīs apdomāt un plānot koordinētu rīcību šādos ekstremālos gadījumos,” izteicās Klarks, piebilstot, ka diskusijai jāturpinās, lai arī daudzi zinātnieki nepiekrīt šim viedoklim.

„Problēma ir milzīga,” atzina Klarks, „bet indivīdi ir svarīgāki. ”

Robert Roy Britt (SPACE.com)

Komentāri

  1. Jānis Mančinskis tieši 19.12.2016 domāja šādi:

    Problemasrisinajums viekars- jaiemacas dzivot sava laikmeta laika kona ,kur visi laiki-tagadne,nakotne, pagatne ir viens fenomens,bet lai notiktu kustiba un nenotiktu visu laiku viens un tas pats, jaievies laika kona ierobezotus gaismas konusus,bet janem vera ista nozime dievisks ieteikums,koizteicis Galileo Galilejs-sekam jabut vinadam,bet pirms sekm un ari pec tam burtiski var darit ko grib,bridinajums-neizraisit bezjedzigu melno komediju !






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!