Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Tutanhamona piespraude un komēta (964/0)


Publicēts: 22.10.2013

Dienvidāfrikas Republikas zinātnieki sadarbībā ar starptautiskām institūcijām ir atraduši pierādījumus, ka pirms aptuveni 28 miljoniem gadu Zemes atmosfērā ir ienākusi komēta un uzsprāgusi, radot ugunīgu triecienvilni, kas savā ceļā noslaucīja visu dzīvo.

Šis atklājums ne tikai ir skaidrs pierādījums tam, ka pirms miljoniem gadu komēta sadūrās ar Zemi, bet arī informācija, kas palīdzēs izzināt Saules sistēmas veidošanās pirmsākumus.

"Komētas, šīs netīrās sniega bumbas, ir biežas viešņas Zemes debesīs, bet šī ir pirmā reize, kad komētas materiāls ir atklāts uz Zemes," pastāstīja Vitvatersrandas universitātes profesors Deivids Bloks.

Komēta iebrāzās Zemes atmosfērā virs tagadējās Ēģiptes pirms aptuveni 28 miljoniem gadu. Tā uzsprāga, uzkarsējot tuksneša smiltis līdz aptuveni 2000 grādiem pēc Celsija. Sprādziena rezultātā izveidojās liels daudzums dzeltena silīcija stikla, kas izkausīts aptuveni 6000 kvadrātkilometru lielā platībā Sahāras tuksnesī. Iespaidīgs, seno meistaru noslīpēts šī stikla fragments atrodams Tutanhamona piespraudē dzeltena skarabeja formā.

Starptautiskās komandas uzmanības centrā bija melns olis, kuru izkaisītā silīcija stikla reģionā atklāja ēģiptiešu ģeologs. Ļoti izsmalcinātu ķīmisko analīžu rezultātā izdevās noskaidrot, ka šis ir pirmais taustāmais komētas kodola fragments, nevis vienkārši neparasts meteorīts.

"Tā ir parasta zinātniskā eiforija, kad, izslēdzot visus citus variantus, tu saproti, kas īsti tas varētu būt," pastāstīja pētījuma vadītājs Jans Krāmers no Johanesburgas universitātes.

Sadursmes brīdī radās arī mikroskopiski dimantiņi.

"Dimanti rodas no oglekli saturoša materiāla. Parasti tie veidojas Zemes dzīlēs, kur ir augsts spiediens, bet arī sadursmes brīdī var veidoties augsts spiediens. Daļa no komētas sadūrās ar Zemi un tā rezultātā veidojās dimantiņi," skaidroja Krāmers.

Dimantus saturošo oli komanda nodēvēja par "Hipātiju", godinot labi zināmo sievieti matemātiķi, astronomi un filozofi - Aleksandrijas Hipātiju.

Komētu materiāls ir ļoti izvairīgs. Līdz šim uz Zemes nav izdevies atrast komētu fragmentus, izņemot mikroskopiskas putekļu daļiņas atmosfērā un ar oglekli bagātus putekļus Antarktīdā.

"NASA un Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA) ir iztērējušas miljardiem dolāru, lai kaut dažus mikrogramus komētu materiāla nogādātu uz Zemi, bet tagad mums ir iespēja pētīt šo materiālu, netērējot miljardiem dolāru," piebilda Krēmers.

"Komētas slēpj Saules sistēmas veidošanās noslēpumus, un šis atklājums mums sniedz agrāk nebijušu iespēju pētīt komētu materiālu," teica Bloks.

University of the Witwatersrand

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE