Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Tunguskas atminējums trīs akmeņu formātā? (1012/5)


Publicēts: 3.05.2013

Tunguskas fenomens ir viens no lielākajiem noslēpumiem mūsdienu vēsturē. Vēl joprojām neviens nezina, kas 1908. gadā uzsprāga virs Sibīrijas. Iespējams, ka pirmo meteorītu fragmentu atklāšana varētu viest skaidrību.

Notikums ir labi zināms. 1908. gada 30. jūnijā plašs un spēcīgs sprādziens nogranda Sibīrijas reģionā virs Podkamennaja Tunguska upes.

Sprādziens bija vismaz 1000 reižu jaudīgāks nekā virs Hirosimas nomestās bumbas sprādziena gadījumā. Tunguskas sprādzienā reģistrētās zemes svārstības sasniedza 5 atzīmi pēc Rihtera skalas. Tiek uzskatīts, ka triecienvilnis nogāza vairāk nekā 80 miljonus koku aptuveni 2000 kvadrātkilometru lielā apgabalā. Tā kā šis reģions ir tik nomaļš, sprādziena upuru skaits ir niecīgs - ir zināms viens bojāgājušais. Notikumam bija arī maz aculiecinieku.

Visnoslēpumainākais šī fenomena apstāklis ir, ka nav radies neviens krāteris. Zinātnieki līdz pat mūsdienām turpina diskutēt, kas todien notika virs purvainajām Sibīrijas ārēm.

Populārākā no izvirzītajām teorijām apgalvo, ka Zemes atmosfērā uzsprāga asteroīds vai komēta. Tādā gadījumā varēja arī neizveidoties krāteris. Pats par sevi saprotams, ka šāda scenārija gadījumā pār Tunguskas reģionu vajadzēja nolīt meteorītu fragmentu "lietum". Līdz šim neviens nav atrasts.

1930. gados šo reģionu apmeklēja Krievijas mineralogs Leonīds Kuļiks, kurš no ekspedīcijas atgriezās ar sakusuša ieža paraugu. Kuļiks uzskatīja, ka tas liecina par sadursmi. Laika gaitā paraugs tika pazaudēts, līdz ar to nav iespējams veikt tā anlīzes, izmantojot modernākas metodes.

Ar pavisam neparastu paziņojumu ir nācis klajā Krievijas Zinātņu akadēmijas zinātnieks Andrejs Zlobins, kurš Tunguskas reģionā esot atradis trīs meteorītiem līdzīgus akmeņus. Ja tā ir taisnība, šis atradums noteikti palīdzētu atrisināt Tunguskas noslēpumu.

Zlobins sākotnējos pētījumus veica tā dēvētajā Suslova padziļinājumā, virs kura atradās sprādziena zona. Šajā reģionā vajadzēja nokrist lielākajai daļai meteorītu. Kūdras purvos ir atrodami slāņi, kuros skaidri redzamas sprādziena pēdas. Zlobins šajos purvos izraka vairāk nekā 10 bedres, bet tā arī neatrada nevienu fragmentu.

Lielāka veiksme viņu gaidīja Kušmo upē, kurā akmeņi varēja uzkrāties laika gaitā. Ekspedīcijas gaitā viņš savāca vairāk nekā 100 interesantus paraugus, kurus nogādāja uz Maskavu.

Interesanti, ka ekspedīcija notika 1988. gadā. Nezināmu iemeslu dēļ Zlobins gaidīja 20 gadus, lai izpētītu savus atradumus. 2008. gadā zinātnieks izšķiroja savākto kolekciju un atrada tajā trīs akmeņus, kuriem raksturīgas kušanas pazīmes un regmaglipti - nelieli padziļinājumi, kas rodas objektam fragmentējoties laikā, kad tas brāžas cauri atmosfērai.

Zlobins un viņa kolēģi izmantoja koku gadu gredzenus, lai noteiktu temperatūru, kādu sprādziena vilnis radīja uz virsmas. Tā neesot bijusi pietiekama, lai izkustu cietie ieži. Brāžoties cauri atmosfērai, objekts gan varēja sasniegt šādu temperatūru. Tādēļ zinātnieks uzskata, ka šie akmeņi ir tā objekta atliekas, kurš ienācis atmosfērā un uzsprādzis virs taigas.

Pagaidām nav veikta šo paraugu detalizēta ķīmiskā analīze. Tādēļ nāksies vēl nedaudz pagaidīt, lai pieliktu punktu vairāk nekā gadsimtu ilgušajiem prātojumiem.

Fakts, ka atrastie fragmenti ir cietie ieži, nebūt neizslēdz populārāko sadursmes cēloni - komētas kodolu, jo, kā zināms, komētas nav ideāli tīrs ledus, bet tajās ir daudz cieto iežu piemaisījumu. Zlobins ir aprēķinājis, ka sadursmes izraisītāja blīvums varēja būt aptuveni 0,6 g/cm3. Līdzīgs blīvums raksturīgs Haleja komētas kodolam.

Ja atrastie akmeņi tiešām izrādīsies meteorīta fragmenti, ko noteikti nepieciešams apstiprināt vairākām, neatkarīgām pētnieku grupām, iespaidīgākā jauno laiku sprādziena iemesls varētu tikt atklāts. Cerēsim, ka Zlobins šo svarīgo analīzi neveiks vēl pēc 20 gadiem.

MIT Technology Review

Komentāri

  1. asgard tieši 3.05.2013 domāja šādi:

    No Čeļabinskas meteorīta taču arī maz kas palika pāri. Ja Tunguskā sprāga komētas gabals ar lielu ledus piejaukumu tad arī nekas daudz līdz zemei nenonāca. Tur vēl 20 gadi pagāja līdz to vietu apmeklēja cilvēki. Ja arī bija kādi fragmenti nokrituši tad pa to laiku tie jau sen kaut kur purvā pazuda.

  2. Jupis tieši 21.05.2013 domāja šādi:

    Par Tungusku 1908 man likās interesants šis attēls:
    http://1.bp.blogspot.com/-tplD_UToPFw/USbCQCEPl0I/AAAAAAAASYU/wWmA2VPOYGY/s1600/tunguska+space+ship1.JPGTeorija ir, ka to izveidojusi komētas atlieka, kas iebrāzusies zemē un pēc tam tvaikojusi ārā, veidojot tādu kā vulkāniņu. Komētas daļēji sastāv no cieta CO2, tvana gāzes, amonjaka, kas Zemes apstākļos ir gāzveida vielas.

  3. cydonia tieši 21.05.2013 domāja šādi:

    >Jupis
    tas ir labi zināms un tiešām interesants attēls. tomēr...tevis minētais ir patomskiy krāteris (59.28449°N 116.58954°E)
    tunguskas epicentrs no turienes ir teju vai 1000km attālumā (60.886°N 101.894°E)patomskiy krāteris tiek datēts ar 15-16.gs
    tunguskas blīkšķis bija konkrēti 1908.gada 30.jūnijātie ir divi dažādi nesaistīti notikumi

  4. cydonia tieši 21.05.2013 domāja šādi:

    ps. patomskiy krāterim piemīt cita neatminēta anomālija
    http://photos.wikimapia.org/p/00/02/31/19/99_full.jpeg

  5. Jupis tieši 23.05.2013 domāja šādi:

    Oho, ļoti interesanti, paldies par norādēm!






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE