Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Skābais meteorīta lietus (4586/4)


Publicēts: 29.07.2008

Pat pēc 60 gadiem tur vēl uz zemes guļ koki. Apauguši ar sūnām, lēnām trūdoši, kā mēmi liecinieki 1908. gada notikumam, kuru, kā izrādās, pavadīja apjomīgi skābie nokrišņi, kurus atklāja kūdras slāņu izpēte Tunguskas upes apvidū.

Kūdras paraugos, kas attiecas uz 1908. gadu, starptautiska zinātnieku komanda atrada ievērojami augstāku smagā slāpekļa 15N un oglekļa 13C izotopu koncentrāciju. Šo izotopu daudzums tika mērīts sprādziena epicentra apkaimē un gar iespējamo objekta trajektoriju.

Paaugstinātā irīdija un slāpekļa koncentrācija atbilstošajos kūdras slāņos liecina, ka tas ir Tunguskas katastrofas rezultāts un tam ir kosmiska izcelsme. Tiek lēsts, ka tolaik Sibīrijā, Tunguskas reģionā nolija aptuveni 200 000 tonnas slāpekļa.

"Brīdī, kad meteorīts iebrāzās atmosfērā, izveidojās ekstrēmi augsta temperatūra, kas veicināja ķīmisko reakciju starp atmosfēras skābekli un slāpekli, saražojot slāpekļa oksīdus," stāstīja Natālija Koļesņikova no Maskavas Lomonosova vārdā nosauktās universitātes.

Tunguskas katastrofa ir viena no lielākajām, kas notikusi nesenā pagātnē. 1908. gada 30. jūnijā Tunguskas upes reģionā, uz ziemeļiem no Baikāla notika viens vai vairāki sprādzieni, kuru rezeltātā tika nogāzti aptuveni 80 miljoni koku 2000 kvadrātkilometru platībā. Sprādziena spēks tiek lēsts starp 5 līdz 30 tonnām TNT (trinitrotolouls), kas ir vairāk kā 1000 reižu spēcīgāks nekā uz Hirosimas nomestā bumba. Pirmo reizi šo reģionu pētīja profesors Leonīds Kuļiks 1927. gadā.

Zinātnieki ir izvirzījuši vairākas teorijas par iespējamo katastrofas cēloni - asteroīds, meteorīts, komēta. Daudz eksotiskākas teorijas piedāvā ne-zinātniski avoti - antimatērija, melnais caurums un pat citplanētiešu lidaparāta sprādziens. Ja sprādziens būtu noticis tikai 5 stundas vēlāk, Pēterburga, kas tobrīd bija Krievijas galvaspilsēta, būtu pilnībā iznīcināta.

1998. un 1999. gadā Krievijas un Itālijas zinātnieki pētīja kūdru, kas savākta no dažādām katastrofas vietām šajā Sibīrijas apvidū. Kūdrā sastopamais ķērpis Sphagnum fuscum ir īpašs ar to, ka tas minerālvielas iegūst no atmosfēras aerosoliem, kas nozīmē to, ka šis augs uzkrāj gan zemes, gan ārpuszemes izcelsmes putekļus, kas atrodas gaisā.

"Smagā oglekļa 13C izotopa koncentrācija 1908. gada kūdras slāņos nav izskaidrojama ar nekādiem uz Zemes notiekošajiem procesiem. Tas apstiprina to, ka Tunguskas katastrofai ir kosmiska izcelsme," skaidroja Tatjana Būtgere no Helmholca vides izpētes centra (UFZ). Šādu izotopu koncentrāciju varētu radīt C-tipa asteroīds, piemēram, 253 Matilde vai Borēlija komētai līdzīgs objekts.

Physorg

Komentāri

  1. dziviba tieši 29.07.2008 domāja šādi:

    Kosmosa ir viss kas svesh musu acim, tieshi pierada shis fakts "Meteoritu lietus" cerams ka mums tadu nebus japiedzivo!

  2. Džūle tieši 29.07.2008 domāja šādi:

    Malači autori!
    Vienmēr interesanti lasīt katru jauno rakstu.
    Tā turpināt!! Veiksmi!

  3. Redaktors tieši 29.07.2008 domāja šādi:

    Paldies par labajiem vādiem!

    Cenšamies, lai zinātne ir ne tikai zinātniska, bet spēj aizraut un varbūt pamudināt tālākiem piedzīvojumiem.

  4. kkk tieši 30.07.2008 domāja šādi:

    Pievienojos vēlējumam. Ar nepacietību gaidu katru nākamo rakstu! Paldies!:)






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE