Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

No kurienies nāk meteorīti? (3302/0)


Publicēts: 16.07.2008

Vai esat rokā turējuši debesu akmeni, kas nokritis uz Zemes? Vai vismaz tam pieskārušies? Kur gan tas ir pabijis, no kurienes atlidojis? Vai tas ir komētas, asteroīda vai varbūt citas planētas gabals? Akmens gabals, kas it kā ne ar ko īpašu neatšķiras no parasta akmens, ir Saules sistēmas veidošanās tiešs liecinieks, kas zinātniekiem spēj daudz pastāstīt par laiku, kad planētas bija tikko dzimušas.

Visbiežāk uz Zemes nonāk hondrīti, kas sastāda aptuveni 75% no visiem identificētajiem meteorītiem. Šie akmens gabali praktiski nemainās atrodoties kosmosā. Diviem astronomiem, izmantojot GEMINI teleskopu, ir izdevies noskaidrot, ka lielākā daļa no šiem meteorītiem ir radušies asteroīdu joslā starp Jupiteru un Marsu. Šis ir pirmais pētījums, kura rezultātā iegūta spektrālā sakritība starp hondrītiem un asteroīdiem.

Lai atrastu meteorīta "vecākus", astronomi salīdzināja meteorītu spektru ar asteroīdu joslas objektu spketriem. Uzdevums nav no vieglajiem, jo asteroīdi laika gaitā mainās. Asteorīdu virsma tiek pakļauta "kosmiskajiem laikapstākļiem", pie kuriem jāpieskaita mikrometeorītu un Saules vēja iedarbība, kuras rezultātā mainās asteroīda virsmas īpašības un arī spektrs.

Meteorīdi rodas saduroties asteroīdiem. Lielākā daļa fragmentu pēc sadursmes seko primārā asteroīda orbītai. Šādu grupu dēvē par "asteroīda ģimeni". Šobrīd vairums zināmo asteroīdu un to fragmentu grupu ir ļoti vecas, veidojušās pirms simtiem miljoniem vai pat miljardiem gadiem. Jaunākās grupas ir grūtāk sameklēt, jo asteroīdu fragmenti atrodas daudz tuvāk viens otram.

Daļa frgmentu pēc sadursmes nonāk jaunā orbītā un laika gaitā tā var krustoties ar Zemes orbītu un fragments nokrīt uz Zemes.

2006. gadā tika atrastas četras īpaši jaunas asteroīdu ģimenes, kuru vecums svārstās no 50 000 līdz 600 000 gadiem. Astronomi Taīss Motē Dinizs no Brazīlijas un Deivids Nesvornijs no ASV novēroja šīs grupas un analizēja to spektru. Asteroīdu spektrs tika salīdzināts ar tipiska hondrīta (Faijetevillas meteorīta) spektru un tie gandrīz vai ideāli sakrita.

Meteorīti ir Saules sistēmas veidošanās liecinieki, tādēļ to detalizēta analīze un sākotnējās atrašanās vietas noteikšana ir nozīmīgs solis Saules sistēmas vēstures izpētē.

Astronomy & Astrophysics

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE