Mikrometeorīts MM40
Publicēts: 10.04.2009
Antarktīdā ir atrasts unikāls mikrometeorīts MM40, kura ķīmiskās analīzes rezultāti liecina, ka šāds paraugs nekad agrāk uz Zemes nav atrasts. Šis niecīgais akmens ir radījis daudz jautājumus par to, kur un kā tas ir radies.
Mikrometeorīti, kuru diamters svārstās no 100 līdz 200 mikroniem, vairumā gadījumu ķīmiski, mineraloģiski un izotopiski ir saistīti ar oglekļa hondrītiem. MM40 ir pirmais bazaltiskais mikrometeorīts.
Ahondrītiskie meteorīti ir veidojušies tad, kad sāka veidoties Saules sistēmas planētas. Šo meteorītu sastāvs var sniegt informāciju par planētu veidošanos prcesiem. Hondrītiskie meteorīti, savukārt, ir veidojušies vēl pirms formējās protoplanētas. Tos nav skāruši kušanas un rekristalizācijas procesi.
MM40 analīzi veica Metjū Gonelle no Francijas Dabas vēstures muzeja kosmoķīmijas un mineraloģijas laboratorijas. Analīžu rezultātā tika konstatēts, ka šis bazaltiskais mikrometeorīts nav līdzīgs nevienam no agrāk atrastajiem bazaltisko meteorītu paraugiem.
"Mums ir bazaltiskie meteorīti, kuri nākuši no asteroīda Vestas, kā arī no Mēness un Marsa," skaidroja doktore Kerolīna Šmita. "MM40 ķīmija neatbilst nevienai no šīm vietām. Tas ir nācis no citurienes."
MM40 cilmes asteroīds visticamāk ir piedzīvojis būtiskas morfoloģiskas izmaiņas, kas beigušās aptuveni 7,9 miljons gadus pēc Saules sistēmas izveides. Iespējams, ka MM40 avots ir kāds no nesen atklātajiem bazaltiskajiem asteroīdiem, kas nav saistīti ar asteroīda Vestas ģimeni.
"Mikrometeorīti tiek uzskatīti par "nabadzīgu zinātnieku kosmosa zondēm"," piebilda Šmita. "Tie nejauši nokrīt uz Zemes un mums nav jāizdod miljoniem dolāru, lai nosūtītu zondi un iegūtu šādus paraugus."
BBC, PNAS
Komentāri
